Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instruments 2014.-2021.gadam | Aktīvo iedzīvotāju fonds Latvijā | programma “Demokrātijas kultūra” | biedrība „RITINEITIS” | projekts „Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē” | Nr. AIF/2020/SDK/35

2021.gada 7.maijā, projekta „Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē, 2.aktivitātes „Ziemeļlatgales iedzīvotāju iniciatīvas aktīvai līdzdarbībai un pilsoniskai aktivitātei “Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē!”- Balvu novads – no Ičas stāsta līdz Lāču dārza leģendai” ietvaros platformā Zoom norisinājās ideju pietura nevalstiskajām organizācijām un aktīviem iedzīvotājiem „Kā dzīvot un redzēt savādāk”. To moderēja Inga Žirgule, biedrības “Esto” valdes locekle, Lūznavas muižas projektu vadītāja un Ieva Jātniece no biedrības „Ūdenszīmes”. Tiešsaistes ideju bankā piedalījās 24 dalībnieki- nevalstisko organizāciju (NVO), valsts pārvaldes institūciju, pašvaldības, izglītības iestāžu darbinieki un citi interesenti.

Ideju pietura mērķis bija aktivizēt vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotājus, pievērst uzmanību iedzīvotāju viedokļiem, paust idejas un ieviest tās dzīvē, attīstot sadarbības mehānismus starp dažādām sabiedrības grupām un sektoriem- nevalstiskajām organizācijām (NVO), valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, uzņēmējiem u.c.
Ideju pieturas laikā Ziemeļlatgales NVO aktīvisti un citi interesenti varēja dalīties pieredzē un gūt jaunas idejas, kā daudzas lietas ieraudzīt savādāk, kā sadarboties, jo kopā var strādāt daudz produktīvāk. Aktīvo iedzīvotāju fonda Latvijas koordinators, biedrības “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” koordinators Oskars Zuģickis iepazīstina ar Aktīvo iedzīvotāju fonda darbību Latvijā.
Pieredzē dalījās biedrības “Ūdenszīmes” vadītāja Ieva Jātniece no Jēkabpils novada Rubenes pagasta. Kaldabruņa atrodas 50 km no Daugavpils un 60 km no Jēkabpils, ciematā ir apmēram simts iedzīvotāji. Biedrība no pašvaldības nomā bijušo sākumskolas ēku – 600 kvadrātmetrus lielu vēsturisku celtni ar āra teritoriju. Viņa ar piemēriem parāda, kā darbojas biedrība. Saimniecība ir liela, taču neatkarīgi no tā, ir vai nav projektu nauda, novārtā atstāt to nevar, tāpēc biedrībai ir arī neliels sociālais bizness – rotu salons. Biedrībā strādā divas sievietes, kuras reģistrējušās kā pašnodarbinātas personas. Biedrība ir pierādījusi, ka var radīt gan darbavietas un uzturēt īpašumu, gan uzņemt tūristus nekurienes vidū, kam neticētu tie, kuri biznesu izkalkulē pēc excel tabulām. Stikla un arī kokapstrādes darbnīca izveidota, pateicoties projektu finansējumam. Tik ražoti suvenīri, kurus piedāvā tūristiem.

Ieva Jātniece prezentēja projektu “Rudens klasika Červonkas baznīcā”. Nerīko pasākumus, radi notikumus ar stāstu- uzsver projekta vadītāja. Ir labāk, ja cilvēki saka, ka piedalīsies notikumā, nevis ies uz kultūras pasākumu. Mainās attieksme. Baznīcas jumta nomaiņa šejieniešiem bija pārsteigums. 2016.gada 18.novembrī virs Červonkas baznīcas pacēla krustu kā simbolu un varēšanas apliecinājumu, un šajā gadā arī uzsāka ziedojumu vākšanas kampaņu. Tas nekas, ka Červonkā vairs nav neviena iedzīvotāja, tomēr baznīca ir leģendāra. Leģendas līmenī virmo fakts, ka šeit kristīts Rainis. Šajā gadā arī radās ideja uz Latvijas simtgadi atjaunotajā baznīcā sarīkot koncertu ar Vidzemes kamerorķestri. koncerta vietējie uzņēmēji ziedoja jumta remontam, neko neprasot pretī. Koncerti turpinājās. Māksliniekiem tas bija īpašs līdzpārdzīvojums, jo skanējums baznīcā izrādījās lielisks un viņi piedāvāja jaunas programmas.
Savos pieredzes stāstos dalījās arī Latvijas Sarkana Krusta (LSK) Balvu komitejas jauniešu nodaļas brīvprātīgā Santa Grāmatiņa. Viņa uzsvēra, cik svarīga ir savstarpējā komunikācija arī tiešsaistē. Brīvprātīgie Zoom katru mēnesi organizē tikšanās vakarus par interesantām tēmām, rīko sapulces un pat svinību un spēļu vakarus kopā ar citām LSK jauniešu nodaļām. Brīvā un neformālā atmosfērā klausāmies mūziku, stāstām anekdotes, vingrojam. Spēļu vakaros nosakām uzvarētājus, un tie savukārt organizē nākamās tikšanās– uzvarētāju vidū bijuši arī Balvu komitejas brīvprātīgie. Dalāmies ar netradicionālu ēdienu receptēm, kuras izmēģinām. Tomēr pats svarīgākais ir atjaunot zināšanas pirmās palīdzības sniegšanā cilvēkiem. Jauniešu rīkotās akcijas piesaista arī Balvu cilvēku uzmanību. Ielās dalīti atstarotāji, skaidrojot to nepieciešamību tumšajā laikā, Balvu skvērā rīkota akcija Pasaules AIDS dienā, no svecītēm izveidojot šīs dienas simbolu un sarunu laikā garāmgājējus cienājot ar siltiem dzērieniem. Lielu atsaucību guva akcija “Mirdzošās acis”, kuras laikā jaunieši vāca ziedojumus. Pandēmijas laikā viņi devās palīgā cilvēkiem, kuriem bija nepieciešama palīdzība ēdiena vai zāļu piegādē mājās. Santa aicināja interesentus sekot līdzi Balvu komitejas jauniešu nodaļas brīvprātīgo darbam “Facebook”, lai ne tikai uzzinātu vairāk par padarīto, bet arī lai iesaistītos jauni brīvprātīgie.

Lūznavas muižas kultūras projektu vadītāja INGA ŽIRGULE pastāstīja, ka arī biedrība “ESTO”, kura ir demokrātijas, izglītības un kultūras procesus veicinoša biedrība, realizē AIF projektu “Klausies. Saproti. Rīkojies”. Viņa pastāstīja par Rēzeknes novada Lūznavas muižas un NVO sektora sadarbības piemēriem. Lūznavas muižas un pagasta budžets ir mazs, no pirmajām dienam ir domāts, kā piesaistīt finansējumu- uzrunātas biedrības, vēstniecības, institūti un citas institūcijas un saņemtas pozitīvas atbildes kopīgai sadarbībai. Tiek veicināta sociālās uzņēmējdarbības kustība, sadarbojoties ar Latvijas sociālās uzņēmējdarbības asociāciju. Lūznavas muiža ir šīs kustības vēstnieki Latgalē. Tiek rīkoti semināri, rādīti pozitīvi piemērus, veikti pielāgojumi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Bieži vien pašvaldība nevar iesniegt projektus kādos fondos, lai iegūtu finansējumu, un tad to dara biedrības. Ejot pretī pašvaldībai tiek rakstīti savstarpēji izdevīgi projekti, piemēram, kultūras un kultūrizglītības projekti. Projekti tiek rakstīti no biedrības un realizēti pašvaldībā. Notiek sadarbība ar tautas mākslas kolektīviem tērpu izgatavošanas procesā. Gribētos, lai pašvaldībā ir koordinators, kurš informē un palīdz biedrībām projektu sagatavošanā. NVO, sociālajiem uzņēmējiem un pašvaldībai vērts sēsties pie viena galda, saprast vienam otra vajadzības un piedāvājumu, lai pēc tam kopīgiem spēkiem uzlabotu dzīves kvalitāti savā novadā,” uzskata Inga Žirgule, piebilstot, ka Rēzeknes novadā pie kopīgās sadarbības vēl krietni jāpiestrādā.

Projektu vadītāja Vineta Zeltkalne, ar lielu pieredzi darbā pašvaldībā un sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām projektu rakstīšanā un realizācijā, uzskata,- ja cilvēki nenāk uz pašvaldību ar konkrētu lūgumu un nerunā, kā pašvaldība var zināt, kam un ko palīdzēt? “Ja cilvēks atnāks ar konkrētu jautājumu, pašvaldība vienmēr atradīs iespēju, kā palīdzēt. Ja būs laba ideja, tā laika gaitā sāks dzīvot. Pats svarīgākais ir nepaturēt labas idejas pie sevis, bet atklāti par tām runāt,” uzskata Vineta. Līdzīgās domās ir biedrības “Ziemeļlatgales partnerība” stratēģijas administratīvā vadītāja Ieva Leišavniece. “Kopīgā platformā varētu apkopot nevalstiskā sektora – draudžu, ciemu, kopienu- pagastu vēlmes un ierosinājumus. To varbūt varētu nosaukt kaut vai par ideju banku vai atvērto jautājumu stūrīti. Partnerība ir atvērta šādiem risinājumiem.
Izvirzītās iniciatīvas: lai pašvaldībā ir koordinators, kurš informē un palīdz biedrībām projektu sagatavošanā; Kopīga platformā kurā apkopoti nevalstiskā sektora- draudžu, ciemu, kopienu – pagastu vēlmes un ierosinājumi- ideju banka vai atvērto jautājumu stūrītis.

Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.

Bookmark the permalink.

Comments are closed.