28.maijā Viļakā, projekta „Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē” ietvaros, norisinājās informatīvā kampaņa „Demokrātija un kultūra”. Kampaņa vērsta uz novada lielāko apdzīvoto vietu (ciemu) un to apkaimju iedzīvotāju aktivizēšanu un informēšanu un īstenota informatīvās telts formātā, piedāvājot gan informatīvus materiālus, gan sarunas par demokrātijas tematiku, tostarp izspēlējot dažādas spēles ar iespēju saņemt veicināšanas balvas. Informatīvajās kampaņā piedalījās 39 dalībnieki.Uz sarunām par demokrātijas tematiku aicināja biedrības „Ritineitis” vadītāja Maruta Castrova, Balvu pensionāru biedrības vadītāja Zinaida Logina un Latvijas Pilsoniskās alianses padomes locekle, biedrības “Patvērums “Drošā māja”” dibinātāja, biedrības “Latvijas sociālo darbinieku biedrība” biedre Sandra Zalcmane. Ekspertes pārstāvētā Latvijas Pilsoniskā alianse ir lielākā jumta organizācija nevalstiskā sektora interešu aizstāvībā, kuras mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā, atbalstīt NVO kopējās intereses un veidot labvēlīgu vidi to darbībai. Iepazīstoties ar pasākuma dalībniekiem, tika izmantota spēle “Vērtību ABC”, katram dalībniekam tika dota iespēja izvēlēties kādu no vērtību kārtīm, lai turpinātu dalīties, ko katrs saprot ar šo vērtību, kā tā darbojas ikdienā, cik daudz katrs izmanto šo vērtību ikdienā, kā to izmanto. Kā galvenie temati, par ko labprāt diskutēja dalībnieki, bija par demokrātiju. Pārdomu rezultātā dalībnieki uzsvēra, ka demokrātiju saredz godīgās un regulārās vēlēšanās, kur ir iesaistījušās dažādas partijas, un pilsoņiem ir iespēja mijiedarboties ar šiem vēlētiem pārstāvjiem regulāri. Sarunās par iedzīvotāju iniciatīvām un vēlmi tās īstenot dzīvē, par to, ko vēlas savā pašvaldībā uzlabot piedalījās Viļakas pilsētas pārvaldes vadītājs Oļegs Kesks, Ziemeļlatgales partnerības valdes priekšsēdētāja Mārīte Orniņa un Balvu novada pašvaldības projektu vadītāja Santa Šmite. Aktivitātes deva iespēju dzirdēt vispārējo noskaņu, kas vērsta uz pilsoņu līdzdalību gan konkrētā pasākumā, gan savas dzīvesvietas/ novada dzīvē. Tās bija brīvas sarunas par pasākuma dalībnieku iesaisti NVO sektorā un tā piedāvātajās aktivitātēs, par iedzīvotāju personīgajām. Dalībnieki atzina, ka sāk saskatīt, ka šis ir veids, kā var īstenot savu ideju, tikšanās ietvars deva impulsu jaunu ideju plānošanai. Pasākuma atmosfēra, izvēlētās informēšanas metodes un vietējās publikas iesaiste, ir paplašinājušas dalībnieku redzesloku par viņu iespējām ietekmēt politisko dienas kārtību savā novadā; iedvesmojušas paskatīties personīgāk uz katra iesaisti jaunu ideju iniciēšanā un īstenošanā; likušas iedziļināties personīgajās un kolektīvajās vērtībās, kas turpmāk varētu attīstīt sadarbību kopīgas idejas īstenošanai. Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.

2.aktivitāte Ziemeļlatgales iedzīvotāju iniciatīvas aktīvai līdzdarbībai un pilsoniskai aktivitātei “Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē!”- Balvu novads – no Ičas stāsta līdz Lāču dārza leģendai ĪSTENOTĀS INICIATĪVAS KOPSAVILKUMS 2021.gada 31.jūlijā Tilžā notika iedzīvotāju iniciatīva aktīvai līdzdarbībai un pilsoniskai aktivitātei „Čiulis satiek čangali”. Kuras mērķis bija aktivizēt vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotājus, pievērst uzmanību iedzīvotāju viedokļiem, paust idejas un ieviest tās dzīvē, attīstot sadarbības mehānismus starp dažādām sabiedrības grupām un sektoriem- nevalstiskajām organizācijām, valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, uzņēmējiem. Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja piedalīties diskusijas, tika pārrunāts par vietējām aktuālām vajadzībām, iespējamiem risinājumiem, tostarp analizēti esošie resursi un iesaistītās puses. Aktīvi piedalījās vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotāji, Balvu novada pašvaldības vadītājs Sergejs Maksimovs, nevalstiskās organizācijas- biedrība „Ritineitis”, Ziemeļlatgales sieviešu biedrības „IEVA”, Balvu pensionāru biedrība, Latvijas Sarkanā Krusta Tilžas komiteja, biedrība „Balvu teātris”, biedrība „NextHorizont”, Tilžas pagasta sieviešu biedrība “Tilžas Oāze”, biedrība “Sudraba pakavi”, Vectilžas pagasta ģimeņu biedrība “Saime” un biedrība “Pārupe 10”.Iedzīvotājiem bija iespēja izteikt aktuālās vajadzības, priekšlikumus un projektu vai pasākumu idejas, piedaloties diskusijās / brīvajā mikrofonā / ideju bankā. Tika izvirzītas vairākas iedzīvotāju iniciatīvas, bet apspriežoties ar iedzīvotājiem īstenošanai tika izvēlētā iniciatīva kopīgi piedaloties talkās sakopt, sakārtot un apzaļumot teritoriju Tilžas centrā izveidojot rožu dārzu. Maijā tika uzsākta izvirzītās iniciatīvas īstenošana. 14. un 28.maijā biedrības „nextHorizont” vadītājas Daiga Lukjanovas aicināti 12 vietējās kopienas iedzīvotāji piedalījās apkārtnes sakopšanas talkā, lai iekārtotu rožu dārza teritoriju. Pirms tam kopīgi organizēta rožu stādu iegāde, ar iedzīvotāju iniciatīvu sagādāta rozēm nepieciešamā zeme, ar biedrības „Ritineitis” atbalstu iegādāts mulčējamais materiāls, keramzīts, mēslojums rozēm un stādītas rozes. Sadarbojoties ar pagasta pārvaldi noskaidrots kā notiek darbu saskaņošana, atļauju saņemšana, ja tā ir nepieciešamas. Piedaloties iniciatīvas īstenošanā iedzīvotāji uzzināja kā pašvaldībā notiek lēmumu pieņemšanas process. Pagasta pārvalde un pašvaldība ir publiskās varas institūcija, kas atrodas vistuvāk vietējās kopienas problēmu epicentriem un vislabāk pārzina iedzīvotāju vajadzības. Lēmumu pieņemšanas process pašvaldībās vislielākajā mērā ir par jautājumiem, kas skar vietējās kopienas jautājumus. Tas pamato līdzdalības aktualitāti pašvaldību pārvaldībā. Tilžas aktīvākās biedrības „nextHorizont” vadītāja Daiga Lukjanova atzina cik svarīgi ir aktivizēt vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotājus, pievērst uzmanību iedzīvotāju viedokļiem, paust idejas un ieviest tās dzīvē, attīstot sadarbības mehānismus starp dažādām sabiedrības grupām un sektoriem- nevalstiskajām organizācijām, valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, kultūras iestādēm, uzņēmējiem. Tieši pateicoties vietējās kopienas iedzīvotāju iniciatīvai Tilžas cents ir kļuvus sakoptāks un vizuāli pievilcīgāka. Lai īstenotu iniciatīvu darbos iesaistījušies kopienas iedzīvotāji, kultūras, izglītības darbinieki, biedrību un pašvaldības pārstāvji. Iedzīvotāji arī turpmāk ir motivēti rūpēsies par apkārtējo vidi, rīkot talkas, laistīt, kopt un pieskatīt iestādītās rozes. Projekta vadītāja Maruta Castrova ir pārliecināta, ka ar salīdzinoši nelielām aktivitātēm tiek apliecināts un faktiski demonstrēts līdzdalības un pilsoniska dialoga piemērs, īstenojot iniciatīvas, kas būtiskas konkrētas vietas iedzīvotājiem un par ko ir notikušas diskusijas starp NVO, kopienas iedzīvotājiem un pašvaldību. Pašvaldības, valsts institūciju, NVO un iedzīvotāju kopīgas diskusijas, kas notika pilsonisko aktivitāšu ietvaros, palielinājuši dzīvotāju ticību spējai ietekmēt lēmumus vietējā līmenī, kā arī palielina arī to cilvēku skaitu, kuri būs gatavi ne tikai iesaistīties pilsoniskās aktivitātēs, bet arī lēmumu pieņemšanā, iesaistoties NVO kā biedri vai brīvprātīgie. Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.

21.maijā pl. Bērzpils saieta namā norisinājās iedzīvotāju iniciatīva aktīvai līdzdarbībai un pilsoniskai aktivitātei „Ičas stāsts”. Tās mērķis: aktivizēt vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotājus, pievērst uzmanību iedzīvotāju viedokļiem, paust idejas un ieviest tās dzīvē, attīstot sadarbības mehānismus starp dažādām sabiedrības grupām un sektoriem- nevalstiskajām organizācijām, valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, uzņēmējiem. Pasākums un tā scenārijs veidots pēc nostāstiem un konkrētām vēsturiskajām situācijām Ičas apmetnē, Balvu novada, Bērzpils pagastā. Lubāna klāni ir viens no vairāk pētītajiem akmens laikmeta arheoloģisko pieminekļu izplatības mikrorajoniem Baltijas valstīs. Seno cilvēku pirmā apmetne Lubāna klānos – Ičas (Ika jeb Viskala) apmetne, kas bija apdzīvota ap 2500 gadu pr. Kr. Apmetne upes krasos atklāta,v eicot Lubāna ezera regulēšanas darbus, padziļinot un iztaisnojot Ičas vecupi 1937.gadā. Apmetne aizņēma 2300km2 . Iedzīvotāji apstrādāja kramu. Visvērtīgākie Ičas apmetnes atradumi: no māla veidotas sievietes figūras fragments ar rombveida tīkla ornamentu uz muguras un kaula plāksnīte ar antropomorfu sejas gravējumu. Trijās ekspedīcijās kopumā atrastas 100 akmens un krama priekšmetu, 3000 no kaula un raga darinātu lietu, 48 dzintara izstrādājumi, 15000 dažāda māla trauku lausku. Ičas apmetne guvusi ievērību ar tajā atklātajām neolīta dzintara apstrādes vietām, kas attiecināmas uz laika periodu pirms 5300-3700 gadiem, un ir vienīgās Austrumbaltijā. Kopumā Lubāna ezera baseina apdzīvotības ilgums ir skaitāms gadu tūkstošos – precīzi ne mazāk kā 7 gadu tūkstošus. 2009.gadā Ičas apmetni apmeklē arheologi I. Loze un G. Liepiņš, lai ar moderniem līdzekļiem iekļautu Ičas apmetnes teritoriju satelīttīklā. Ičas apmetne bijusi apdzīvota sākot ar agro neolītu līdz pat vēlajam neolītam un agrajam bronzas laikmetam. Šādas otras apmetnes Lubāna klānos nav, vismaz patreiz tai nav līdzvērtīga objekta apdzīvotības ilguma ziņā. Tas nozīmē, ka Bērzpils klānos šīs apmetnes teritorija ir ļoti rūpīgi sargājama. Pasākuma laikā notika diskusijas, tiek runāts par vietējām aktuālām vajadzībām, iespējamiem risinājumiem, tostarp analizēti esošie resursi un iesaistītās puses. Piedalās vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotāji, Balvu novada pašvaldības pārstāvis- Bērzpils pagasta pārvaldes vadītāja Biruta Bogdāne, nevalstiskās organizācijas- biedrība „Ritineitis”, Ziemeļlatgales sieviešu biedrības „IEVA”, biedrība „Vide. Cilvēks. Kultūra”, Balvu pensionāru biedrība, biedrība „Dzērvenīte”, kas ar Bērzpils pagasta aktīvākā biedrība. Ar NVO līdzdalību pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos un savu biedrību „Teātris un mūzika”, tās darbību, mērķiem un uzdevumiem stāsta biedrības pārstāves Ilze Laila Purmaliete un Māra Ulme. Pasākuma noslēgumā tautā iemīļo dziesmu autore Ilze Laila Purmaliete muzikālais koncerts „Es tevi ļoti gaidīšu” ar sarunām, jokiem un sadziedāšanos. Iedzīvotājiem ir iespēja izteikt aktuālās vajadzības, priekšlikumus un projektu vai pasākumu idejas, piedaloties diskusijās / brīvajā mikrofonā / ideju bankā.No iedzīvotāju diskusijām ar pašvaldības pārstāvjiem noskaidrots, ka dažādu problēmu risināšana pašvaldībās parasti ir attiecīgās jomas speciālistu un amatpersonu rokās, taču iniciatīvu pieredze liecina, ka problēmu risināšanā iedzīvotāji var sniegt nozīmīgu devumu, tādējādi panākot tādus risinājumus, kurus atbalsta vairākums vietējo iedzīvotāju. Tādas aktīvas pieredzes pagastos visos vēl nav, taču iedzīvotāju iesaistīšanai dažādu problēmu risināšanā ir pozitīva dinamika. Pašvaldības pārstāvji atzina, ka, regulāras tikšanas ar iedzīvotājiem nosakot konkrētu mērķi, var uzlabot iedzīvotāju iesaisti, tām notiek jēgpilni un argumentēti.Pasākumā atnākušie dalījās pieredzē par savu redzējumu, salīdzināja un izteicās par šiem gadiem, kuros pasākumi tika ierobežoti, vai nebija iespēju tos apmeklēt vispār, kā arī izteica savus viedokļus par katru problēmu atsevišķi. Iedzīvotājiem tika dota iespēja izteikt aktuālās vajadzības, priekšlikumus un projektu vai pasākumu idejas, piedaloties diskusijās / brīvajā mikrofonā / ideju bankā.Iedzīvotāju izvirzītās iniciatīvas: Izvirzītās iniciatīvas: Solu iegāde; Skatuves skaņu monitors; Āra benču iegāde; Āra laternas; Āra trenažieri; Molbertus izstāžu rīkošanai; Rotaļu laukums bērniem; Foto stūrītis; Tirgus laukuma izveide pie tematiskā parka; D.Rakstiņa foto izstādes sagatavošana; Āra apgaismojums Bēržu baznīcas dārzam.Īstenošanai izvirzīta iniciatīva: Apspriežoties ar iedzīvotājiem balsojot īstenošanai izvirzīta iniciatīva- āra benču iegādei. Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.

Biedrība „Ritineitis” aicina uz sarunām par demokrātijas tematiku, informatīvām, izglītojošām un izklaidējošām aktivitātēm, par iesaisti NVO un iedzīvotāju iniciatīvām. Sarunas vada Latvijas Pilsoniskās alianses padomes locekle, biedrības “Patvērums “Drošā māja”” dibinātāja, biedrības “Latvijas sociālo darbinieku biedrība” biedre Sandra Zalcmane un Balvu pensionāru biedrības vadītāja Zinaida Logina. Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.

3.aktivitāte Ziemeļlatgales iedzīvotāju iniciatīvas aktīvai līdzdarbībai un pilsoniskai aktivitātei “Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē!”- Viļakas novads –no Marienhauzenas dārgumiem līdz pierobežai ĪSTENOTĀS INICIATĪVAS KOPSAVILKUMS Īstenota iedzīvotāju iniciatīvā aktīvai līdzdarbībai un pilsoniskai aktivitātei „Pavasaris Semenovā” iedzīvotāju izvirzītā iniciatīva- pie Tautas nama zaļajos laukumos iekārtots jauns vides objekts- lielie puķu podi, kuros vasaras periodā tiks sastādītas puķes, rudenī taps noformējumi Latvijas svētkiem un ziemas periodā tos rotās Ziemassvētku noformējums. Medņevas pagasta kultūras pašdarbnieku kolektīvi, pagasta iedzīvotāji vienmēr aktīvi iesaistījušies sabiedriskajā dzīvē. Īpaši spēcīga šeit ir latgaliskās dziedāšanas un muzicēšanas tradīcija un īpašs ir pagasta festivāls “Ermoņiku skaņas” uz kuru sabrauc muzikanti un skatītāji no visas Latvijas un ne tikai. Visi pasākumi ir ļoti apmeklēti. Medņevas iedzīvotāju kopiena aktīvi līdzdarbojas pagasta sabiedriskajā dzīvē un piepildītā kultūras dzīve tos vēl vairāk motivē būt aktīviem. 30.aprīlī, mostoties dabai, biedrības „Kopā varam” vadītāja Skaidrīte Šaicāne aicināja kopienas un apkaimes iedzīvotājus uz Tautas nama apkārtējās teritorijas sakopšanas talku. Talkas laikā pie Tautas nama uzstādīti puķi podi un veikti puķu podu krāsošanas darbi, stādītas un iekoptas puķes un augi. Talkā piedalījās 9 pieaugušie un 10 Medņevas pirmsskolas izglītības iestādes “Pasaciņa” bērni. Pirms talkas kopīgi organizēti puķu podu piegādes risinājumi, ar iedzīvotāju iniciatīvu sagādāta puķu podiem nepieciešamā zeme. Puķu podi iegādāti ar biedrības „Ritineitis” un pagasta pārvaldes atbalstu. Sadarbojoties ar pagasta pārvaldi noskaidrots kā notiek darbu saskaņošana, atļauju saņemšana, ja tā ir nepieciešamas. Piedaloties iniciatīvas īstenošanā un iegūstot līdzfinansējumu iniciatīvais īstenošanai iedzīvotāji uzzināja kā pašvaldībā notiek lēmumu pieņemšanas process. Pagasta pārvalde un pašvaldība ir publiskās varas institūcija, kas atrodas vistuvāk vietējās kopienas problēmu epicentriem un vislabāk pārzina iedzīvotāju vajadzības. Lēmumu pieņemšanas process pašvaldībās vislielākajā mērā ir par jautājumiem, kas skar vietējās kopienas jautājumus. Tas pamato līdzdalības aktualitāti pašvaldību pārvaldībā. Medņevas aktīvākās biedrības „Kopā varam” vadītāja Skaidrīte Šaicāne atzina cik svarīgi ir aktivizēt vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotājus, pievērst uzmanību iedzīvotāju viedokļiem, paust idejas un ieviest tās dzīvē, attīstot sadarbības mehānismus starp dažādām sabiedrības grupām un sektoriem- nevalstiskajām organizācijām, valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, kultūras iestādēm, uzņēmējiem. Tieši pateicoties vietējās kopienas iedzīvotāju iniciatīvai vide pie tautas nama ir kļuvusi sakoptāka un vizuāli pievilcīgāka. Lai īstenotu iniciatīvu darbos iesaistījušies kopienas iedzīvotāji, kultūras, izglītības darbinieki, biedrību un pašvaldības pārstāvji. Iedzīvotāji arī turpmāk ir motivēti rūpēsies par apkārtējo vidi, rīkot talkas, stādīt augus puķu podos, rūpēties par tiem laistot un kopjot, kā arī veidojot tiem noformējumus svētkiem. Projekta vadītāja Maruta Castrova ir pārliecināta, ka ar salīdzinoši nelielām aktivitātēm tiek apliecināts un faktiski demonstrēts līdzdalības un pilsoniska dialoga piemērs, īstenojot iniciatīvas, kas būtiskas konkrētas vietas iedzīvotājiem un par ko ir notikušas diskusijas starp NVO, kopienas iedzīvotājiem un pašvaldību. Pašvaldības, valsts institūciju, NVO un iedzīvotāju kopīgas diskusijas, kas notika pilsonisko aktivitāšu ietvaros, palielinājuši dzīvotāju ticību spējai ietekmēt lēmumus vietējā līmenī, kā arī palielina arī to cilvēku skaitu, kuri būs gatavi ne tikai iesaistīties pilsoniskās aktivitātēs, bet arī lēmumu pieņemšanā, iesaistoties NVO kā biedri vai brīvprātīgie. Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.

2.aktivitāte Ziemeļlatgales iedzīvotāju iniciatīvas aktīvai līdzdarbībai un pilsoniskai aktivitātei “Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē!”- Balvu novads – no Ičas stāsta līdz Lāču dārza leģendai ĪSTENOTĀS AKTIVITĀTES KOPSAVILKUMS Nosaukums: iedzīvotāju iniciatīva aktīvai līdzdarbībai un pilsoniskai aktivitātei „Ičas stāsts” Norises laiks un vieta: 2022.gada 21.maijs pl. 18:00, Bērzpils Mērķis: aktivizēt vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotājus, pievērst uzmanību iedzīvotāju viedokļiem, paust idejas un ieviest tās dzīvē, attīstot sadarbības mehānismus starp dažādām sabiedrības grupām un sektoriem- nevalstiskajām organizācijām, valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, uzņēmējiem u.c. Mērķgrupa: vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotāji, nevalstisko organizāciju pārstāvji, valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijas, interesenti Informācijas izplatīšana: biedrības „Ritineitis” mājas lapā, aicinājumu izplatīšana kultūras, izglītības un pašvaldības iestādēs, afišu izvietošana Balvu, Viļakas, Baltinavas un Rugāju novados, elektroniskuaicinājumu izsūtīšana sabiedriskajām organizācijām, kā arī NVO telefoniska apzināšana. Aktivitātes norise/ apraksts:Pasākums un tā scenārijs veidots pēc nostāstiem un konkrētām vēsturiskajām situācijām Ičas apmetnē, Balvu novada, Bērzpils pagastā. Lubāna klāni ir viens no vairāk pētītajiem akmens laikmeta arheoloģisko pieminekļu izplatības mikrorajoniem Baltijas valstīs. Seno cilvēku pirmā apmetne Lubāna klānos – Ičas (Ika jeb Viskala) apmetne, kas bija apdzīvota ap 2500 gadu pr. Kr. Apmetne upes krasos atklāta,v eicot Lubāna ezera regulēšanas darbus, padziļinot un iztaisnojot Ičas vecupi 1937.gadā. Apmetne aizņēma 2300km2 . Iedzīvotāji apstrādāja kramu. Visvērtīgākie Ičas apmetnes atradumi: no māla veidotas sievietes figūrasfragments ar rombveida tīkla ornamentu uz muguras un kaula plāksnīte ar antropomorfu sejas gravējumu. Trijās ekspedīcijās kopumā atrastas 100 akmens un krama priekšmetu, 3000 no kaula un raga darinātu lietu, 48 dzintara izstrādājumi, 15000 dažāda māla trauku lausku. Ičas apmetne guvusi ievērību ar tajā atklātajām neolīta dzintara apstrādes vietām, kas attiecināmas uz laika periodu pirms 5300-3700 gadiem, un ir vienīgās Austrumbaltijā. Kopumā Lubāna ezera baseina apdzīvotības ilgums ir skaitāms gadu tūkstošos – precīzi ne mazāk kā 7 gadu tūkstošus. 2009.gadā Ičas apmetni apmeklē arheologi I. Loze un G. Liepiņš, lai ar moderniem līdzekļiem iekļautu Ičas apmetnes teritoriju satelīttīklā. Ičas apmetne bijusi apdzīvota sākot ar agro neolītu līdz pat vēlajam neolītam un agrajam bronzas laikmetam. Šādas otras apmetnes Lubāna klānos nav, vismaz patreiz tai nav līdzvērtīga objekta apdzīvotības ilguma ziņā. Tas nozīmē, ka Bērzpils klānos šīs apmetnes teritorija ir ļoti rūpīgi sargājama. Pasākuma laikā notika diskusijas, tiek runāts par vietējām aktuālām vajadzībām, iespējamiemrisinājumiem, tostarp analizēti esošie resursi un iesaistītās puses. Piedalās vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotāji, Balvu novada pašvaldības pārstāvis- Bērzpils pagasta pārvaldes vadītāja Biruta Bogdāne, nevalstiskās organizācijas- biedrība „Ritineitis”, Ziemeļlatgales sieviešu biedrības „IEVA”, biedrība „Vide. Cilvēks. Kultūra”, Balvu pensionāru biedrība, biedrība „Dzērvenīte”, kas ar Bērzpils pagasta aktīvākā biedrība. Ar NVO līdzdalību pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos un savu biedrību „Teātris un mūzika”, tāsdarbību, mērķiem un uzdevumiem stāsta biedrības pārstāves Ilze Laila Purmaliete un Māra Ulme. Pasākuma noslēgumā tautā iemīļo dziesmu autore Ilze Laila Purmaliete muzikālais koncerts „Es tevi ļotigaidīšu” ar sarunām, jokiem un sadziedāšanos. Iedzīvotājiem ir iespēja izteikt aktuālās vajadzības, priekšlikumus un projektu vai pasākumu idejas,piedaloties diskusijās / brīvajā mikrofonā / ideju bankā. Iedzīvotāju diskusija ar pašvaldības pārstāvjiem:Bērzpils pagastā ir vairāk kā 600 iedzīvotāju, tas robežojas ar sava novada Tilžas, Krišjāņu un Lazdukalna pagastiem, Madonas novada Indrānu pagastu un Ošupes pagastiem un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastu. Tikšanās laikā iedzīvotāji izrādīja interesi par atbalsta saņemšanu malkas iegādei, jo pašreiz ir grūtisaprast, kam un cik lielā apmērā šis atbalsts pienāksies. Tāpat sanākušie uzdeva jautājumus, kas saistīti ar zemes nomu, pagasta teritorijas uzturēšanu kārtībā un ceļu infrastruktūras uzlabošanas iespējām. Iedzīvotāji pauda bažas par dzeramā ūdens kvalitāti ciema teritorijā, jo ūdens krāsa ir brūngana, tam ir nepatīkama smaka un lietot ikdienā tādu ūdeni nevar. Tika diskutēts par āra apgaismojuma nepieciešamību Bēržu baznīcas dārzam, estrādes aprīkojuma iegādi, tirgus laukuma izvedi pie tematiskā parka un par bērnu laukuma nepieciešamību. Runāts arī par Dabas lieguma “Lubāna mitrājs” dabas aizsardzības plānu, kura īstenošana ļoti ietekmētu Lazdukalna un Bērzpils pagastu saimniecības. Kā informēja klātesošie, tad aizsardzības plānā pašreiz ir norādīts, ka liegumu statuss abos pagastos, apstiprinot plānu, būtu apmēram 3000 ha platībā, kas nopietni apdraud saimniecisko darbību, jo plāns paredz, ka lieguma teritorijā nevarēs griezt mežu un veikt citas saimnieciskās darbības. Dažādu problēmu risināšana pašvaldībās parasti ir attiecīgās jomas speciālistu un amatpersonu rokās,taču iniciatīvu pieredze liecina, ka problēmu risināšanā iedzīvotāji var sniegt nozīmīgu devumu, tādējādipanākot tādus risinājumus, kurus atbalsta vairākums vietējo iedzīvotāju. Tādas aktīvas pieredzes pagastos visos vēl nav, taču iedzīvotāju iesaistīšanai dažādu problēmu risināšanā ir pozitīva dinamika. Pašvaldības pārstāvji atzina, ka, regulāras tikšanas ar iedzīvotājiem nosakot konkrētu mērķi, var uzlabot iedzīvotāju iesaisti, tām notiek jēgpilni un argumentēti. Pasākumā atnākušie dalījās pieredzē par savu redzējumu, salīdzināja un izteicās par šiem gadiem, kuros pasākumi tika ierobežoti, vai nebija iespēju tos apmeklēt vispār, kā arī izteica savus viedokļus par katru problēmu atsevišķi. Iedzīvotājiem tika dota iespēja izteikt aktuālās vajadzības, priekšlikumus un projektu vai pasākumu idejas, piedaloties diskusijās / brīvajā mikrofonā / ideju bankā. Iedzīvotāju izvirzītās iniciatīvas: Izvirzītās iniciatīvas:– Solu iegāde; Skatuves skaņu monitors; Āra benču iegādei; Āra laternas; Āra trenažieri; Molbertusizstāžu rīkošanai; Rotaļu laukums bērniem; Foto stūrītis; Tirgus laukuma izveide pie tematiskāparka; D.Rakstiņa foto izstādes sagatavošana; Āra apgaismojums Bēržu baznīcas dārzam. Īstenošanai izvirzīta iniciatīva: Apspriežoties ar iedzīvotājiem balsojot īstenošanai izvirzīta iniciatīva- āra  benču iegādei. Darba grupa:Rudīte Krūmiņa- moderators, Ziemeļlatgales sieviešu biedrības „IEVA” valdes priekšsēdētājaZinaida Logina- moderators, Balvu pensionāru biedrības vadītājaVineta Jurjāne- moderators, iedzīvotāju iniciatīvas vadītāja Dalībnieku skaits: kopējais dalībnieku skaits vairāk kā 50 cilvēki, diskusijās / brīvajā mikrofonā / ideju bankā piedalījās 32 dalībnieki (sk. reģistrācija lapu). Izdales materiāli: pildspalvas, zīmulļi līmlapiņas Norisi apliecinoši dokumenti: Afiša, publikācijas, dalībnieku saraksts, fotogrāfijas no pasākuma. Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.