Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instruments 2014.-2021.gadam | Aktīvo iedzīvotāju fonds Latvijā | programma “Demokrātijas kultūra” | biedrība „RITINEITIS” | projekts „Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē” | Nr. AIF/2020/SDK/35
21.maijā pl. Bērzpils saieta namā norisinājās iedzīvotāju iniciatīva aktīvai līdzdarbībai un pilsoniskai aktivitātei „Ičas stāsts”. Tās mērķis: aktivizēt vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotājus, pievērst uzmanību iedzīvotāju viedokļiem, paust idejas un ieviest tās dzīvē, attīstot sadarbības mehānismus starp dažādām sabiedrības grupām un sektoriem- nevalstiskajām organizācijām, valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, uzņēmējiem.
Pasākums un tā scenārijs veidots pēc nostāstiem un konkrētām vēsturiskajām situācijām Ičas apmetnē, Balvu novada, Bērzpils pagastā. Lubāna klāni ir viens no vairāk pētītajiem akmens laikmeta arheoloģisko pieminekļu izplatības mikrorajoniem Baltijas valstīs. Seno cilvēku pirmā apmetne Lubāna klānos – Ičas (Ika jeb Viskala) apmetne, kas bija apdzīvota ap 2500 gadu pr. Kr. Apmetne upes krasos atklāta,v eicot Lubāna ezera regulēšanas darbus, padziļinot un iztaisnojot Ičas vecupi 1937.gadā. Apmetne aizņēma 2300km2 . Iedzīvotāji apstrādāja kramu. Visvērtīgākie Ičas apmetnes atradumi: no māla veidotas sievietes figūras fragments ar rombveida tīkla ornamentu uz muguras un kaula plāksnīte ar antropomorfu sejas gravējumu. Trijās ekspedīcijās kopumā atrastas 100 akmens un krama priekšmetu, 3000 no kaula un raga darinātu lietu, 48 dzintara izstrādājumi, 15000 dažāda māla trauku lausku. Ičas apmetne guvusi ievērību ar tajā atklātajām neolīta dzintara apstrādes vietām, kas attiecināmas uz laika periodu pirms 5300-3700 gadiem, un ir vienīgās Austrumbaltijā. Kopumā Lubāna ezera baseina apdzīvotības ilgums ir skaitāms gadu tūkstošos – precīzi ne mazāk kā 7 gadu tūkstošus. 2009.gadā Ičas apmetni apmeklē arheologi I. Loze un G. Liepiņš, lai ar moderniem līdzekļiem iekļautu Ičas apmetnes teritoriju satelīttīklā. Ičas apmetne bijusi apdzīvota sākot ar agro neolītu līdz pat vēlajam neolītam un agrajam bronzas laikmetam. Šādas otras apmetnes Lubāna klānos nav, vismaz patreiz tai nav līdzvērtīga objekta apdzīvotības ilguma ziņā. Tas nozīmē, ka Bērzpils klānos šīs apmetnes teritorija ir ļoti rūpīgi sargājama.
Pasākuma laikā notika diskusijas, tiek runāts par vietējām aktuālām vajadzībām, iespējamiem risinājumiem, tostarp analizēti esošie resursi un iesaistītās puses. Piedalās vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotāji, Balvu novada pašvaldības pārstāvis- Bērzpils pagasta pārvaldes vadītāja Biruta Bogdāne, nevalstiskās organizācijas- biedrība „Ritineitis”, Ziemeļlatgales sieviešu biedrības „IEVA”, biedrība „Vide. Cilvēks. Kultūra”, Balvu pensionāru biedrība, biedrība „Dzērvenīte”, kas ar Bērzpils pagasta aktīvākā biedrība.
Ar NVO līdzdalību pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos un savu biedrību „Teātris un mūzika”, tās darbību, mērķiem un uzdevumiem stāsta biedrības pārstāves Ilze Laila Purmaliete un Māra Ulme. Pasākuma noslēgumā tautā iemīļo dziesmu autore Ilze Laila Purmaliete muzikālais koncerts „Es tevi ļoti gaidīšu” ar sarunām, jokiem un sadziedāšanos.
Iedzīvotājiem ir iespēja izteikt aktuālās vajadzības, priekšlikumus un projektu vai pasākumu idejas, piedaloties diskusijās / brīvajā mikrofonā / ideju bankā.
No iedzīvotāju diskusijām ar pašvaldības pārstāvjiem noskaidrots, ka dažādu problēmu risināšana pašvaldībās parasti ir attiecīgās jomas speciālistu un amatpersonu rokās, taču iniciatīvu pieredze liecina, ka problēmu risināšanā iedzīvotāji var sniegt nozīmīgu devumu, tādējādi panākot tādus risinājumus, kurus atbalsta vairākums vietējo iedzīvotāju. Tādas aktīvas pieredzes pagastos visos vēl nav, taču iedzīvotāju iesaistīšanai dažādu problēmu risināšanā ir pozitīva dinamika. Pašvaldības pārstāvji atzina, ka, regulāras tikšanas ar iedzīvotājiem nosakot konkrētu mērķi, var uzlabot iedzīvotāju iesaisti, tām notiek jēgpilni un argumentēti.
Pasākumā atnākušie dalījās pieredzē par savu redzējumu, salīdzināja un izteicās par šiem gadiem, kuros pasākumi tika ierobežoti, vai nebija iespēju tos apmeklēt vispār, kā arī izteica savus viedokļus par katru problēmu atsevišķi.
Iedzīvotājiem tika dota iespēja izteikt aktuālās vajadzības, priekšlikumus un projektu vai pasākumu idejas, piedaloties diskusijās / brīvajā mikrofonā / ideju bankā.
Iedzīvotāju izvirzītās iniciatīvas: Izvirzītās iniciatīvas: Solu iegāde; Skatuves skaņu monitors; Āra benču iegāde; Āra laternas; Āra trenažieri; Molbertus izstāžu rīkošanai; Rotaļu laukums bērniem; Foto stūrītis; Tirgus laukuma izveide pie tematiskā parka; D.Rakstiņa foto izstādes sagatavošana; Āra apgaismojums Bēržu baznīcas dārzam.
Īstenošanai izvirzīta iniciatīva: Apspriežoties ar iedzīvotājiem balsojot īstenošanai izvirzīta iniciatīva- āra benču iegādei.
Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.