Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.

No 23.jūnija līdz 29.jūlijam Bērzpils saieta namā, no 02.augusta līdz 28.augustam Vectilžas sporta un atpūtas centrā skatāma Valda Orlova sprēslīcu kolekcija un informācija par Ziemeļlatgales nevalstisko organizāciju gada balvas “Sprēslīca” saņēmējiem Balvos. 22.aprīlī Balvu Kultūras un atpūtas centrā pasākumā “Sprēslīca” tika godināti konkursa „Ziemeļlatgales nevalstisko organizāciju gada balva” saņēmēji. Konkursa mērķis bija apzināt un godināt Ziemeļlatgales nevalstiskās organizācijas, kuras aktīvi un godprātīgi darbojas savā nozarē, tādējādi sekmējot nevalstiskā sektora attīstību novadā, veicinot Ziemeļlatgales atpazīstamību, popularizējot labas prakses piemērus un stiprinot lokālpatriotismu. Par pasākuma simbolu un piemiņas balvu tika izvēlēta Sprēslīca, kas ir vērpjamā ratiņa skaistākā un nozīmīgākā detaļa. Tas ir kā karogs un katra vērpēja lepnums, tāpēc amatnieki tajās iegriezuši rakstu zīmes, dažādus simbolus. Valda Orlova kolekcijā bija vairāk nekā 650 sprēslīcu no visiem Latvijas novadiem (arī Balvu), kā arī no ārzemēm- Anglijas, Austrālijas, ASV utt. Tā kā šodien sprēslīcas (sprēslenīcas – rīki vērpjamās kodaļas piestiprināšanai) praktiski vairs neizmanto, V.Orlovs izdomāja, ka tās ir skaists un latvisks suvenīrs, un izgatavojis krietnu skaitu veltījuma sprēslīcu. Viena tāda veltīta arī Balvu novada muzejam. Valda Orlova mūža veikums – plaša sprēslīcu kolekcija bija skatāma arī Balvos 2003.gada februārī. Arī pats viņš tolaik piedalījās Balvu pilsētas 75 gadu dzimšanas dienu svinībās. 2001.gadā Valdis Orlovs par sprēslīcu kolekciju saņēmis Lielo folkloras gada balvu. Valdis Orlovs: dzimis 1928.gada 15.jūnijā Balvos Rīgas ielā 63 vienpadsmit bērnu ģimenē. No 1936. līdz 1942.gadam mācījies Balvu pamatskolā. Septiņas vasaras gājis ganu gaitās, pēc tam sācis strādāt par izpalīgu pie saimniekiem. Tad devies pie vecākā brāļa uz Gulbeni, kur strādājis uz dzelzceļa. No Gulbenes Valdis Orlovs emigrēja uz Galgausku un strādāja par tautas nama vadītāju. Ir mācījies Valmieras pedagoģiskajā skolā un desmit gadus nostrādājis par fizkultūras skolotāju Kocēnos. Tad 19.gadsimta 70.gadu vidū pārcēlies uz Tukumu. Arī te viņš strādājis par skolotāju. Miris 2017.gada 23.novembrī. 2018.gada 11.novembrī Aizputes novada Apriķu muzejā tika atvērta Valda Orlova sprēslīcu ekspozīcija. Te savu mājvietu radušas 376 sprēslīcas no teju 700 lielās kolekcijas. Darbs ar nazi Valdim Orlovam veicas jau no bērnu dienām un vēlāk bērnībā apgūtā kokgriešanas māksla ļoti noderēja. Uz jautājumu: ” Kāds bija sākums sprēslīcu kolekcijai?” laikrakstā “Vaduguns” V.Orlovs stāsta: “Viss sākās it kā pa jokam. Man Tukumā ir tāda maza mājiņa, kurai bēniņos ir kokā izstrādāta istabiņa. Vienā izstādē Rīgā noskatīju kāda meistara darbu, kurš bija izgatavojis kādas sešas sprēslīcas. Nodomāju, ka tās būtu man pa ķērienam. Es biju redzējis arī mātes sprēslīcu. Sākumā biju uztaisījis maziņas, kā dekoru istabai. Par laimi, manās rokās nonāca Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas audzēkņu diplomdarbu fotouzņēmumi. No tiem uztaisīju kādas 14 sprēslīcas, bet vēlāk iepazinos ar labu cilvēku Mārtiņu Kuplo, kurš tolaik bija Brīvdabas muzeja fondu nodaļas vadītājs. Viņš uzaicināja mani izpētīt fondus un ieteica sprēslīcas gatavot pēc noteiktas sistēmas. Ir jāzina, no kura novada sprēslīca nāk. Viņš mani uzveda uz pareizā ceļa. Tagad esmu apceļojis visus Latvijas muzejus, no fondiem pārzīmējis un autentiski tās izgatavojis”. Izmantota informācija no Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāzes. Aicinām interesentus pieteikt nākamās izstādes vietas- tel. 29445914. Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.

28.maijā Viļakā, projekta „Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē” ietvaros, norisinājās informatīvā kampaņa „Demokrātija un kultūra”. Kampaņa vērsta uz novada lielāko apdzīvoto vietu (ciemu) un to apkaimju iedzīvotāju aktivizēšanu un informēšanu un īstenota informatīvās telts formātā, piedāvājot gan informatīvus materiālus, gan sarunas par demokrātijas tematiku, tostarp izspēlējot dažādas spēles ar iespēju saņemt veicināšanas balvas. Informatīvajās kampaņā piedalījās 39 dalībnieki.Uz sarunām par demokrātijas tematiku aicināja biedrības „Ritineitis” vadītāja Maruta Castrova, Balvu pensionāru biedrības vadītāja Zinaida Logina un Latvijas Pilsoniskās alianses padomes locekle, biedrības “Patvērums “Drošā māja”” dibinātāja, biedrības “Latvijas sociālo darbinieku biedrība” biedre Sandra Zalcmane. Ekspertes pārstāvētā Latvijas Pilsoniskā alianse ir lielākā jumta organizācija nevalstiskā sektora interešu aizstāvībā, kuras mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā, atbalstīt NVO kopējās intereses un veidot labvēlīgu vidi to darbībai. Iepazīstoties ar pasākuma dalībniekiem, tika izmantota spēle “Vērtību ABC”, katram dalībniekam tika dota iespēja izvēlēties kādu no vērtību kārtīm, lai turpinātu dalīties, ko katrs saprot ar šo vērtību, kā tā darbojas ikdienā, cik daudz katrs izmanto šo vērtību ikdienā, kā to izmanto. Kā galvenie temati, par ko labprāt diskutēja dalībnieki, bija par demokrātiju. Pārdomu rezultātā dalībnieki uzsvēra, ka demokrātiju saredz godīgās un regulārās vēlēšanās, kur ir iesaistījušās dažādas partijas, un pilsoņiem ir iespēja mijiedarboties ar šiem vēlētiem pārstāvjiem regulāri. Sarunās par iedzīvotāju iniciatīvām un vēlmi tās īstenot dzīvē, par to, ko vēlas savā pašvaldībā uzlabot piedalījās Viļakas pilsētas pārvaldes vadītājs Oļegs Kesks, Ziemeļlatgales partnerības valdes priekšsēdētāja Mārīte Orniņa un Balvu novada pašvaldības projektu vadītāja Santa Šmite. Aktivitātes deva iespēju dzirdēt vispārējo noskaņu, kas vērsta uz pilsoņu līdzdalību gan konkrētā pasākumā, gan savas dzīvesvietas/ novada dzīvē. Tās bija brīvas sarunas par pasākuma dalībnieku iesaisti NVO sektorā un tā piedāvātajās aktivitātēs, par iedzīvotāju personīgajām. Dalībnieki atzina, ka sāk saskatīt, ka šis ir veids, kā var īstenot savu ideju, tikšanās ietvars deva impulsu jaunu ideju plānošanai. Pasākuma atmosfēra, izvēlētās informēšanas metodes un vietējās publikas iesaiste, ir paplašinājušas dalībnieku redzesloku par viņu iespējām ietekmēt politisko dienas kārtību savā novadā; iedvesmojušas paskatīties personīgāk uz katra iesaisti jaunu ideju iniciēšanā un īstenošanā; likušas iedziļināties personīgajās un kolektīvajās vērtībās, kas turpmāk varētu attīstīt sadarbību kopīgas idejas īstenošanai. Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.