2021.gada 28.augustā pl. 13:00, laukumā pie Briežuciema tautas nama iedzīvotāju iniciatīva aktīvai līdzdarbībai un pilsoniskai aktivitātei „Viedais BriežuCiems”. Tā mērķis aktivizēt vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotājus, pievērst uzmanību iedzīvotāju viedokļiem, paust idejas un ieviest tās dzīvē, attīstot sadarbības mehānismus starp dažādām sabiedrības grupām un sektoriem- nevalstiskajām organizācijām, valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, uzņēmējiem u.c. Pasākuma laikā notika diskusijas, tiek runāts par vietējām aktuālām vajadzībām, iespējamiem risinājumiem, tostarp analizēti esošie resursi un iesaistītās puses. Piedalās vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotāji, Balvu novada pašvaldības pārstāvis- domes projektu vadītāja Arnita Gaiduka, nevalstiskās organizācijas- biedrība „Ritineitis”, Ziemeļlatgales sieviešu biedrības „IEVA”, biedrība “Attīstības horizonti”, Balvu pensionāru biedrība, Biežuciema biedrības: „Otuls”, „Derigo” un “Saulessvece”. Norises vietā tika organizētas mājas kafejnīcas, kur savus kulinārijas amatprasmes pēc pašu iniciatīvas piedāvā cilvēki, kuri ikdienā nenodarbojas ar ēdināšanu vai kafejnīcu biznesu. Aplūkojama vietējās aktīvistes Ilzes Šaicānes gleznu izstāde ”Paturi mani plaukstā” un iepazīšanās Pētera Boldāna vietējai ciema iedzīvotāja- dzejnieka grāmatu ”Tas raibais fukša gads”. Iniciatīvā piedalās pašmāju pašdarbības kolektīvi, notiek sporta aktivitātes. Vietējais dramatiskais kolektīvs izspēlē notikumus, kas risinājušies jebkurā Latvijas vietā, arī Briežuciemā. Lasītas iesūtītās vēstules un ierosinājumu, kā arī veltījumu Viedajam Briežuciemam. Pasākumu ar muzikāliem sveicieniem kuplināja viesis Andris Baltacis no grupas „Baltie lāči”. Iedzīvotājiem bija iespēja izteikt aktuālās vajadzības, priekšlikumus un projektu vai pasākumu idejas, piedaloties diskusijās / brīvajā mikrofonā / ideju bankā. No iedzīvotāju diskusijas ar pašvaldības pārstāvjiem. Briežuciemā bija jūtama saliedētības sekmēšana, sabiedrības aktivizēšana, vietējo iniciatīvu un līdzdalības sekmēšana sabiedriskajos procesos ciema dzīvē, ka arī pagasta pārvaldes atbalsta sniegšanu sabiedriski nozīmīgu iniciatīvu, aktivitāšu un pasākumu īstenošanai, kas nepieciešami iedzīvotājiem. piemēram, atbalstītas projektu idejas kultūras, sporta, sociālo, jauniešu iniciatīvas un teritorijas labiekārtošanas jomās un brīvā laika pavadīšanas dažādošanai. Kā piemērs -16. jūnijā tika paziņoti pirmie 12 Latvijas ciemi, kuri ieguvuši atpazīstamības zīmi “Viedais Ciems”. Rezultātu paziņošana noritēja tiešsaistes pasākumā ,piedaloties iniciatīvas organizatoriem, žūrijas locekļiem un pretendentu kopienām visos Latvijas reģionos. Klausoties kandidātu stāstos, pasākums pulcēja dalībniekus no visas Latvijas un deva iespēju virtuāli aizceļot uz šo kopienu pagalmiem un kopienu centriem, kuros bija izveidotas tiešraides studijas. tagad viedo ciemu ideja ir izskanējusi nacionāli! Gandarījums ir liels, varētu pat teikt: nacionāls lepnums! Kopā mēs varam izdarīt vairāk un šī kampaņa apliecina to, ka tepat Latvijā ir fantastiski iedvesmas stāsti!” Konkursā tika iesniegti 38 pieteikumi, no kuriem 12 kopienām žūrija lēma piešķirt “Viedā Ciema” atpazīstamības zīmi. To saņēma arī Briežuciema pagasts. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Bluķe pēc rezultātu paziņošanas dalībniekiem izteica pateicību un vēlēja nepadošanos: “Ārkārtīgi liels paldies visiem, kas piedalījās. Visi esat uzvarētāji, jo esat uzdrīkstējušies un darbojušies savā kopienā, lai savu dzīvesvietu padarītu labāku, ērtāku un patīkamāku. Sveicu atpazīstamības zīmes saņēmējus un pārējos dalībniekus – redzot jūsu degsmi un gribēšanu darīt, manuprāt, ikvienam no jums ir izredzes kādu dienu sevi saukt par viedo ciemu!” Tas tikai liecina, ka šajā pagastā iedzīvotāju aktivitāte un iniciatīvas iet roku rokā. Iedzīvotāju izvirzītās iniciatīvas: Saglabāt senās fotogrāfijas par ciemu palielinot veidojot vēsturi; attēli uz sienām, rotaļu laukuma atjaunošana- inventāra nepieciešamība; kopīgām sarunām un tikšanām- nojume, soliņi; piedalīties projektos, par tiem informēt sabiedrību, organizēt to norisi. Rakstīt projektus ņemot vērā sabiedrības intereses; uzlabot vides objektus, infrastruktūru; atbalsts pašdarbības kolektīviem, tautastērpi; nepieciešama estrāde; sakopt un atjaunot dīķiĪstenošanai izvirzīta iniciatīva: apspriežoties ar iedzīvotājiem īstenošanai izvirzīta iniciatīva- Saglabāt un savākt senās fotogrāfijas par ciemu. Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.

21.augustā pl. 16:00, laukumā pie ezera Dzirnavu ielā 1 norisinājās iedzīvotāju iniciatīva aktīvai līdzdarbībai un pilsoniskai aktivitātei „Piedzīvojumi saulrietā”. Aktivitātes mērķis: aktivizēt vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotājus, pievērst uzmanību iedzīvotāju viedokļiem, paust idejas un ieviest tās dzīvē, attīstot sadarbības mehānismus starp dažādām sabiedrības grupām un sektoriem- nevalstiskajām organizācijām, valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, uzņēmējiem u.c. Pasākuma laikā notika diskusijas, tika runāts par vietējām aktuālām vajadzībām, iespējamiem risinājumiem, tostarp analizēti esošie resursi un iesaistītās puses. Piedalās vietējās nevalstiskās organizācijas, kopienas un apkaimes iedzīvotāji, novada pašvaldības pārstāvji: deputāte Tamāra Locāne, deputāte un Balvu invalīdu biedrības vadītāja Marija Duļbinska, deputāte Ruta Cibule, nevalstiskās organizācijas- biedrība „Ritineitis”, Ziemeļlatgales sieviešu biedrības „IEVA”, Balvu pensionāru biedrība, Latvijas Sarkana krusta Balvu komitejas biedri un brīvprātīgie, biedrība „Balvu teātris”, interešu grupa „Olīves”, jauniešu biedrība „Kalmārs”, motoklubs „Spieķi Vējā”, Balvu rajona sieviešu biedrība “Rudzupuķe”, Kubulu pagasta ģimeņu biedrība, biedrība “Septiņpadsmit”, Ziemeļlatgales partnerība, biedrība „Raibais kaķis”, biedrība „Razdoļje”. Norises vietā notika kultūras darbinieku un radošo profesiju pārstāvju Ideju pieturā „Savas kultūrzīmes saglabāšana un izcelšana” izteiktās iedzīvotāju iniciatīvas īstenošana tiek izveidots vizuālais noformējums pasākumam „Mūzika saulrietam”. Piesaistot kultūras un izglītības iestāžu darbiniekus un interesentus no Balviem, Rugājiem, Viļakas, Gulbenes, Madonas un Nīderlandes tika veidoti divi vides objekti. Viens- ar salmu bizēm izgreznots sametināts stends- fotorāmis, kas papildināts ar laivu, kurā var fotografēties vai baudīt saulrietu ezera krastā. Otrs- laiva/ foto vieta ar dažādā tehnikā noformētām zivīm. Laivas (no Balviem un Viļakas), salmu ruļli un citi dabas materiāli tika sagādāti pēc pašu iedzīvotāju iniciatīvām, lai šis noformējums papildinātu pasākumu „Mūzika Saulrietam”, kurš Balvos pēc biedrības „Ritineitis” iniciatīvas notiek jau sesto gadu– tas ir koncerts uz ezera, kur skatītāji ir laivās vai to bauda ezera krastā. Pirms pasākuma un pasākuma laikā interesentu grupa „Olīves” mākslinieces Olgas Rečes vadībā gleznoja saulrietu, lai vēlāk varētu veidot izstādi. Gleznošanas māku un ieinteresētību varēja izmēģināt ik viens interesents. Savu māku izveidot kādu mākslas darbu no māla varēja arī Elitas Eglītes meistarklasē. Vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotājiem un nevalstiskajam organizācijām bija iespēja izteikt aktuālās vajadzības, priekšlikumus un projektu vai pasākumu idejas, piedaloties diskusijās / brīvajā mikrofonā / ideju bankā. Iedzīvotāju diskusija ar pašvaldības pārstāvjiem: Galvenais iemesls, kāpēc gatavojas mainīt dzīvesvietu – labākas darba iespējas. Iniciatīvas dalībnieki kopumā uzskata, ka jaunizveidotajā Balvu novadā ir sliktas darba iespējas. Neapmierina- namu apsaimniekošana, kultūras pasākumi, sporta aktivitātes pieaugušajiem, pabalsti īpašās dzīves situācijās, līdzfinansējuma pieejamība īpašuma uzturēšanai, ielu un ceļu stāvoklis, velosipēdu ceļi un maršruti, aktīvās atpūtas un tūrisma iespējas, NVO atbalsta iespēju. Iedzīvotāju izvirzītās iniciatīvas: Dalībnieki norādījuši arī konkrētus veicamos darbus: izveidot daudzfunkcionālu izklaides kompleksu visa vecuma grupām; atjaunot Balvu pilsētas parku; sakārtot stāvlaukumu pie Balvu Kultūras nama; veikt satiksmes drošības uzlabošanu Balvu pilsētā pēc industriālo teritoriju (bijušā gaļas kombināta teritorijā) sakārtošanas; slēgt “zaļo dzelzceļu” autotransporta satiksmei; veicināt azartspēļu vietu slēgšanu apdzīvoto vietu centros, radīt iespēju izmest lielgabarīta atkritumus; restaurēt Balvu muižu, uzbūvēt modernu bibliotēku Balvu pilsētā; paplašināt Balvu pilsētas kapu teritoriju; attīstīt alternatīvos sociālos pakalpojumus (kā, piemēram, mājas aprūpi); veidot spēcīgu attīstības nodaļu; Balvu ezera teritorijas labiekārtošana; veidot laukumus jauniešiem. Atsevišķi uzsverams ir izteiktais viedoklis/priekšlikums, veidot novada identitāti- piedaloties tūrisma, kultūras jomas speciālistiem un uzņēmējiem, apkalpojošā un tūrisma jomā, veidot vietas tēlu un zīmolu, kas varētu veicināt novada attīstības centru un lauku sadarbību un mijiedarbību, tūrisma attīstību, kā arī priekšnoteikums pilsoniskas sabiedrības attīstībai; Izveidot skatu torni, ezera kanālā iebraukšanu ar laivām no Līču ielas, kaķu mājas daudzdzīvokļu pagalmos, mākslas parks (vides objekti- plenēri māksliniekiem), templis jogas cienītājiem, viedais sols (uzlādes punkts viedierīcēm), atrakciju parks– virves (Tarzāna tipa), dzeramā ūdens ņemšanas vieta, kemperu pieturvieta, vairāk lapenes, atpūtas vietas, tālskatis, foto rāmīši, instalācijas svētku gadskārtām. Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.

31.jūlijā pl. 9:00, pagasta centrā pie tirgus laukuma norisinājās projekta „Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē” ietvaros īstenotā iedzīvotāju iniciatīva aktīvai līdzdarbībai un pilsoniskai aktivitātei „Čiulis satiek čangali”. Tās mērķis bija aktivizēt vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotājus, pievērst uzmanību iedzīvotāju viedokļiem, paust idejas un ieviest tās dzīvē, attīstot sadarbības mehānismus starp dažādām sabiedrības grupām un sektoriem- nevalstiskajām organizācijām, valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, uzņēmējiem u.c. Pasākums un tā scenārijs veidots pēc nostāstiem un konkrētām vēsturiskajām situācijām. 130 gadus atpakaļ šajā purvainajā, mežiem apaugušajā vietā atskanēja zirga ratu riteņu troksnis. Tālu ceļu mērojuši no Vidzemes, Apmēram Zemgales, arī Kurzemes guberņām savu laimi meklēt ieradās luterticīgie latviešu zemnieki. Te Ruskulovas muižkungs došot zemi- no sākumā 6 gadus par brīvu, vēlāk uz izdevīgiem rentes noteikumiem. Tā nu tas bija- Latgalē visi bērni tēva zemi sadalījuši savā starpā, bet citur bija noteikums, ka tēva mājas manto vecākais dēls. Pārējiem bērniem dzīves vieta bija jāmeklē pašiem. Ienācēji pārsvarā apmetās tagadējā Tilžas pagasta teritorijā. Viņu dzīve bijusi grūta: atbrauca, iekāra maizes kuli egles zarā un sāka strādāt. Sākumā gulējuši mežā zem egles, gājuši strādāt pie vietējiem, lai nopelnītu maizi vai sēklu. Tad uzcēla pirtiņu, kur pārlaist ziemu. Daudzi smago dzīvi neizturēja, jo nebija ārstu, veikalu, pasta, baznīcas. Tuvākā pilsēta bija Kārsava, Baltinava, kur bija kāda žīdu tirgotava. Apdzīvotā vieta, ko agrāk sauca- Kokoreva izveidojās ap 1909. gadu, kad Ruskulovas muižas pārvaldnieks atdalīja muižas zemi 15 hektārus, sadalot tos ap 200 apbūves gabalos. Kokorevas ciema nosaukums radies no Ruskulovas muižas vagara Kokoreva uzvārda, kuru muižnieks bija atsūtījis uz šo apdzīvoto vietu uzraudzīt zemniekus. 1925. gadā Kokorevai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. 1925. gadā Kokoreva tika pārsaukta pēc Tilžas upes nosaukuma par Tilžu. 1935.gadā Tilža bijusi otrais apdzīvotākais ciems bijušajā Abrenes apriņķī ar 6000 iedzīvotāju. Norises vietā notiek tirdziņš, sporta aktivitātes, vizināšanās ar zirgiem, bērnu zīmējumu izstāde. Pasākuma laikā Tilžas teātra grupa improvizē čiuļa un čangaļa ienākšanu un satikšanos Tilžā. Tilža notiek arī Tilžas svētku svinēšana ”…man patīk dāvināt prieku”. Tilžas pagasts ir izslavēts ar tādu iedzīvotāju iniciatīvu kā šaha spēle un šaha turnīri. Pasākuma laikā notiek diskusijas, tiek runāts par vietējām aktuālām vajadzībām, iespējamiem risinājumiem, tostarp analizēti esošie resursi un iesaistītās puses. Piedalās vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotāji, Balvu novada pašvaldības vadītājs Sergejs Maksimovs, nevalstiskās organizācijas- biedrība „Ritineitis”, Ziemeļlatgales sieviešu biedrības „IEVA”, Balvu pensionāru biedrība, Latvijas Sarkanā Krusta Tilžas komiteja, biedrība „Balvu teātris”, biedrība „NextHorizont”,T ilžas pagasta sieviešu biedrība “Tilžas Oāze”, biedrība “Sudraba pakavi”, Vectilžas pagasta ģimeņu biedrība “Saime” un biedrība “Pārupe 10”. Iedzīvotājiem ir iespēja izteikt aktuālās vajadzības, priekšlikumus un projektu vai pasākumu idejas, piedaloties diskusijās / brīvajā mikrofonā / ideju bankā. Iedzīvotāju diskusija ar pašvaldības pārstāvjiem: Tilžas, kas teritorijas ziņā ir viens starp lielākajiem un senākajiem, kur sadzīvo četras konfesijas. Iedzīvotāji izteica sāpi, ka sabiedrības un pagasta vadības komunikācija darbojas samērā vāji. Taču iedzīvotāji ir gatavi regulāri pulcēties, lai kopā ar pagasta pārvaldnieku/ci risinātu pagastam nozīmīgus jautājumus, meklētu veidus, kā atrisināt sadzīviska rakstura problēmas vai arī nevēlamas sociālās parādības, piemēram, pieaugošo pusaudžu huligānismu u.tml. Tas ļauj novada vadībai vieglāk sasniegt pagasta iedzīvotājus un precīzāk uzzināt viņu vajadzības, meklēt mērķētākus risinājumus.Nepieciešams: Praktiskāk izmantot internātskolas telpas: varētu būt sociālie dzīvokļi, jo tajos, ko pagasts nodrošina nav pat ūdens; Rīkot Vislatvijas nometnes-vai aktivitātes dažādām mērķa grupām; Nepieciešama veļas mazgātava; Pensionāri prasa (un ne tikai)- dušas; Izzinošas pārrunas jeb sociālā komunikācija; Vides projekts par godu vienam no vecākajiem koriem Latgalē; Piemiņas zīme deportētajiem tilžēniešiem; Ūdens paņemšanas vieta (apstādījumu un centra kārtības un tīrības uzturēšanai); Svarīgi cilvēki un kādam cilvēkam personībai piemiņas zīmes, vietas utmldz. Iedzīvotāju izvirzītās iniciatīvas: Pabeigt rožu dārzu; Apgleznot vecās vidusskolas sienu, sienas gleznojums aizsāktu vēsturiskā centra atainojumu; Turpināt iekārtot „Laimes parku vai stūrīti”; Estētiski apzaļumotas teritorijas izveide Tilžas centrā, blakus tirgus laukumam; Vairāk iesaistīt jauniešus mākslas darbos un aktivitātēs. Īstenošanai izvirzīta iniciatīva: Apspriežoties ar iedzīvotājiem īstenošanai izvirzīta iniciatīva- kopīgi piedaloties talkās sakopt, sakārtot un apzaļumot teritoriju Tilžas centrā, blakus tirgus laukumam. Biedrības „Ritienitis” atbalsts projekta ietvaros- košumkrūmu iegāde. Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.

2021.gada 23.jūlijā pl. 9:00, laukumā pie Krišjāņu tautas nama iedzīvotāju iniciatīva aktīvai līdzdarbībai un pilsoniskai aktivitātei „STABURAGA NOSLĒPUMS”. Tā mērķis aktivizēt vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotājus, pievērst uzmanību iedzīvotāju viedokļiem, paust idejas un ieviest tās dzīvē, attīstot sadarbības mehānismus starp dažādām sabiedrības grupām un sektoriem- nevalstiskajām organizācijām, valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, uzņēmējiem u.c. Pasākums un tā norise veidota pēc teikas „Kā radušies Krišjāņi” motīviem. „Reiz dzīvojuši divi braši vīri Krišs un Jānis. Krišs dzīvojis savā būdiņā upes vienā krastā, bet Jānis upes pretējā krastā. Un tā viņi dienu no dienas viens pie otra ciemos gājuši pāri upei pa šauru laipiņu, kas savienojusi upes krastus. Tā viņi tur dzīvojuši līdz kādu dienu abi izlēmuši, ka vajadzētu būvēt māju, bet nekādi nevarējuši vienoties kurā upes krastā tad to celt, līdz abi izdomājuši, ka jāiet spēkoties un kurš vinnēs, tas arī noteikšot kurā vietā to būvēt! Tā kā Krišs bija augumā padevies stiprāks un lielāks viņš Jāni ātri uzvarējis! Nu tik abi ķērušies pie darba un Kriša izvēlētajā vietā māja drīz vien bijusi gatava un nu tai vajadzēja dot nosaukumu! Krišs protams gribējis to saukt par Kriša māju, bet Jānis strīdējies pretī un teicis ka to vajag saukt par Jāņa māju, jo viņš arī esot palīdzējis to celt un ja viņi kādreiz saķildošoties, tad Krišs viņu bez problēmām varēšot izdzīt. Tā viņi tur ķildojušies, taču vēlāk ar vēsu prātu apdomājuši un Krišs teicis ka tad jau mājai nosaukumu vajagot veidot no abu vārdiem! Jānis šim variantam labprāt piekritis un tā arī radies Krišjāņu pagasta vārds! Gribiet ticiet, negribiet neticiet, bet tā veci ļaudis stāstījuši!” Pasākuma laikā notiek diskusijas, tiek runāts par vietējām aktuālām vajadzībām, iespējamiem risinājumiem, tostarp analizēti esošie resursi un iesaistītās puses. Piedalās vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotāji, novada pašvaldības pārstāvis izpilddirektores vietniece Tamāra Locāne, deputāte- Ruta Cibule, nevalstiskās organizācijas- biedrība „Ritineitis”, Ziemeļlatgales sieviešu biedrības „IEVA”, Balvu pensionāru biedrība, LSK Balvu komitejas jauniešu organizācijas, biedrība „Kopīgi”, biedrība „Balvu teātris”, biedrības „Rudzupuķe” pārstāvji, viesis no AS Latvijas valsts meži, Krišjāņu pagasta vadība. Norises vietā notiek Zaļais tirdziņš, kurā pulcējas mājražotāji, amatnieki, zemnieki un citi tirgoties gribētāji. Koncertē Sintija Svelme un uzstājas vietējie pašdarbības kolektīvi. Pasākuma laikā tika organizēts iedzīvotāju konkurss, kur par pareizām atbildēm saņemtas balvas- maisiņi vai krekliņi ar projekta logo. LSK Balvu komitejas jauniešu organizācijas brīvprātīgie pasākuma laikā demonstrēja bērniem pirmās palīdzības iemaņas. Zināt, kādi ir pirmie rīcības soļi, ja noticis nelaimes gadījums, ir ļoti svarīgi. Varbūt, pateicoties šim “mazajam darbiņam”, tiks novērsti draudi veselībai un izglābta dzīvība. Iedzīvotājiem dota iespēja izteikt aktuālās vajadzības, priekšlikumus un projektu vai pasākumu idejas, piedaloties diskusijās / brīvajā mikrofonā / ideju bankā. Iedzīvotājiem ir iespēja iepazīties ar jaunajiem domes deputātiem un sadarbības iespējām. Iedzīvotāju diskusija ar pašvaldības pārstāvjiem: Dažādu problēmu risināšana pašvaldībās parasti ir attiecīgās jomas speciālistu un politisko amatpersonu rokās, taču iniciatīvu pieredze liecina, ka problēmu risināšanā iedzīvotāji var sniegt nozīmīgu devumu, tādējādi panākot tādus risinājumus, kurus atbalsta vairākums vietējo iedzīvotāju. Tādas aktīvas pieredzes pagastos visos vēl nav, taču iedzīvotāju iesaistīšanai dažādu problēmu risināšanā ir pozitīva dinamika. Diskusijā izteiktās pretenzijas: Ceļi to sakārtošana, nav izpildīts solījums pretputekļu apstrāde grants ceļiem, publiskās peldvietas nepieciešamība, pasākums- “Cepures ēšana”, atrisināt ūdens padeves jautājumu dzīvokļu mājās, turpināt paplašināt bērnu rotaļu laukumu, tilts pār Dūkšupi, āra estrāde, atkritumu tvertnes, āra galdi un soli atpūtas vietā, Jumts tek mājai Nr.3 īpaši 16 dzīvoklis (lietus laikā istabā ūdens līdz potītēm smēlu visu nakti-pensionāre), satiksmi pa taisno jo citādi 7.30 izbrauc caur Bērzpili, kur jau tā iet daudz autobusu un uz māju var tikt no Balviem 16.30- ko visu dienu darīt?, vēlētos ik pa laikam tikties ar novada vadību, būt sadzirdētiem un vairāk ieklausīties parastajos iedzīvotājos. Pašvaldības pārstāvji atzina, ka veids, kādā parasti agrāk tika rīkotas iedzīvotāju apspriedes, nav bijis veiksmīgs, jo tajās piedalījās ļoti neliela iedzīvotāju daļa, Dažādu problēmu apspriešanai pašvaldības pārstāvji kopā ar NVO sektoru nolēma arī turpmāk doties pie iedzīvotājiem, rīkojot tikšanās ārpus telpām, piemēram, dažādos laukumos, bērnu rotaļu laukumā, tirgus laukumā, un tā iesaistot daudz vairāk iedzīvotāju, arī tos, kuri citādi iniciatīvai nebūtu pievienojušies. Tādā veidā tirgus apmeklētāji dažkārt no nejaušiem garāmgājējiem kļuva par aktīviem viedokļa paudējiem. Pašvaldības pārstāvji atzina, ka, uzlabojot tikšanās norises kārtību, kā arī rīkojot tās regulāri, nosakot konkrētu mērķi, var uzlabot iedzīvotāju iesaisti, tā notiek jēgpilni un argumentēti. Pašvaldība ņēma vērā šajās diskusijās norādītās satiksmes organizēšanas problēmas. kā arī piedāvātos risinājumus, kā izbraukšanu padarīt lietderīgāku. Iedzīvotāju izvirzītās iniciatīvas: Prieks, ka iedzīvotāji ir gatavi diskutēt, uzklausīt un iesaistīties! Izvirzītās iniciatīvas: klaču soliņš, noslēpumu aka, soli, foto rāmis pie Staburaga, pieejamu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām arī ratiņkrēslos, koka šūpoles, skaistu norādi, spēli, grilu, koka skulptūra, šūpoles ar jumtiņu. Īstenošanai izvirzīta iniciatīva: Apspriežoties ar iedzīvotājiem balsojot īstenošanai izvirzīta iniciatīva- dizainisks foto rāmis pie Krišjāņu Staburaga, kur tūristiem fotografēties tādējādi reklamējot atpūtas vietu Krišjāņos. Paši iedzīvotāji uzkopj un sakārto atpūtas vietu, rīkojot talkas 4x gadā. Biedrība „Ritineitis”, projekta ietvaros, atbalsta iniciatīvu nodrošinot materiālus fotorāmja izgatavošanai. Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.

2021.gada 7.maijā, projekta „Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē, 2.aktivitātes „Ziemeļlatgales iedzīvotāju iniciatīvas aktīvai līdzdarbībai un pilsoniskai aktivitātei “Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē!”- Balvu novads – no Ičas stāsta līdz Lāču dārza leģendai” ietvaros platformā Zoom norisinājās ideju pietura nevalstiskajām organizācijām un aktīviem iedzīvotājiem „Kā dzīvot un redzēt savādāk”. To moderēja Inga Žirgule, biedrības “Esto” valdes locekle, Lūznavas muižas projektu vadītāja un Ieva Jātniece no biedrības „Ūdenszīmes”. Tiešsaistes ideju bankā piedalījās 24 dalībnieki- nevalstisko organizāciju (NVO), valsts pārvaldes institūciju, pašvaldības, izglītības iestāžu darbinieki un citi interesenti. Ideju pietura mērķis bija aktivizēt vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotājus, pievērst uzmanību iedzīvotāju viedokļiem, paust idejas un ieviest tās dzīvē, attīstot sadarbības mehānismus starp dažādām sabiedrības grupām un sektoriem- nevalstiskajām organizācijām (NVO), valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, uzņēmējiem u.c.Ideju pieturas laikā Ziemeļlatgales NVO aktīvisti un citi interesenti varēja dalīties pieredzē un gūt jaunas idejas, kā daudzas lietas ieraudzīt savādāk, kā sadarboties, jo kopā var strādāt daudz produktīvāk. Aktīvo iedzīvotāju fonda Latvijas koordinators, biedrības “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” koordinators Oskars Zuģickis iepazīstina ar Aktīvo iedzīvotāju fonda darbību Latvijā.Pieredzē dalījās biedrības “Ūdenszīmes” vadītāja Ieva Jātniece no Jēkabpils novada Rubenes pagasta. Kaldabruņa atrodas 50 km no Daugavpils un 60 km no Jēkabpils, ciematā ir apmēram simts iedzīvotāji. Biedrība no pašvaldības nomā bijušo sākumskolas ēku – 600 kvadrātmetrus lielu vēsturisku celtni ar āra teritoriju. Viņa ar piemēriem parāda, kā darbojas biedrība. Saimniecība ir liela, taču neatkarīgi no tā, ir vai nav projektu nauda, novārtā atstāt to nevar, tāpēc biedrībai ir arī neliels sociālais bizness – rotu salons. Biedrībā strādā divas sievietes, kuras reģistrējušās kā pašnodarbinātas personas. Biedrība ir pierādījusi, ka var radīt gan darbavietas un uzturēt īpašumu, gan uzņemt tūristus nekurienes vidū, kam neticētu tie, kuri biznesu izkalkulē pēc excel tabulām. Stikla un arī kokapstrādes darbnīca izveidota, pateicoties projektu finansējumam. Tik ražoti suvenīri, kurus piedāvā tūristiem. Ieva Jātniece prezentēja projektu “Rudens klasika Červonkas baznīcā”. Nerīko pasākumus, radi notikumus ar stāstu- uzsver projekta vadītāja. Ir labāk, ja cilvēki saka, ka piedalīsies notikumā, nevis ies uz kultūras pasākumu. Mainās attieksme. Baznīcas jumta nomaiņa šejieniešiem bija pārsteigums. 2016.gada 18.novembrī virs Červonkas baznīcas pacēla krustu kā simbolu un varēšanas apliecinājumu, un šajā gadā arī uzsāka ziedojumu vākšanas kampaņu. Tas nekas, ka Červonkā vairs nav neviena iedzīvotāja, tomēr baznīca ir leģendāra. Leģendas līmenī virmo fakts, ka šeit kristīts Rainis. Šajā gadā arī radās ideja uz Latvijas simtgadi atjaunotajā baznīcā sarīkot koncertu ar Vidzemes kamerorķestri. koncerta vietējie uzņēmēji ziedoja jumta remontam, neko neprasot pretī. Koncerti turpinājās. Māksliniekiem tas bija īpašs līdzpārdzīvojums, jo skanējums baznīcā izrādījās lielisks un viņi piedāvāja jaunas programmas.Savos pieredzes stāstos dalījās arī Latvijas Sarkana Krusta (LSK) Balvu komitejas jauniešu nodaļas brīvprātīgā Santa Grāmatiņa. Viņa uzsvēra, cik svarīga ir savstarpējā komunikācija arī tiešsaistē. Brīvprātīgie Zoom katru mēnesi organizē tikšanās vakarus par interesantām tēmām, rīko sapulces un pat svinību un spēļu vakarus kopā ar citām LSK jauniešu nodaļām. Brīvā un neformālā atmosfērā klausāmies mūziku, stāstām anekdotes, vingrojam. Spēļu vakaros nosakām uzvarētājus, un tie savukārt organizē nākamās tikšanās– uzvarētāju vidū bijuši arī Balvu komitejas brīvprātīgie. Dalāmies ar netradicionālu ēdienu receptēm, kuras izmēģinām. Tomēr pats svarīgākais ir atjaunot zināšanas pirmās palīdzības sniegšanā cilvēkiem. Jauniešu rīkotās akcijas piesaista arī Balvu cilvēku uzmanību. Ielās dalīti atstarotāji, skaidrojot to nepieciešamību tumšajā laikā, Balvu skvērā rīkota akcija Pasaules AIDS dienā, no svecītēm izveidojot šīs dienas simbolu un sarunu laikā garāmgājējus cienājot ar siltiem dzērieniem. Lielu atsaucību guva akcija “Mirdzošās acis”, kuras laikā jaunieši vāca ziedojumus. Pandēmijas laikā viņi devās palīgā cilvēkiem, kuriem bija nepieciešama palīdzība ēdiena vai zāļu piegādē mājās. Santa aicināja interesentus sekot līdzi Balvu komitejas jauniešu nodaļas brīvprātīgo darbam “Facebook”, lai ne tikai uzzinātu vairāk par padarīto, bet arī lai iesaistītos jauni brīvprātīgie. Lūznavas muižas kultūras projektu vadītāja INGA ŽIRGULE pastāstīja, ka arī biedrība “ESTO”, kura ir demokrātijas, izglītības un kultūras procesus veicinoša biedrība, realizē AIF projektu “Klausies. Saproti. Rīkojies”. Viņa pastāstīja par Rēzeknes novada Lūznavas muižas un NVO sektora sadarbības piemēriem. Lūznavas muižas un pagasta budžets ir mazs, no pirmajām dienam ir domāts, kā piesaistīt finansējumu- uzrunātas biedrības, vēstniecības, institūti un citas institūcijas un saņemtas pozitīvas atbildes kopīgai sadarbībai. Tiek veicināta sociālās uzņēmējdarbības kustība, sadarbojoties ar Latvijas sociālās uzņēmējdarbības asociāciju. Lūznavas muiža ir šīs kustības vēstnieki Latgalē. Tiek rīkoti semināri, rādīti pozitīvi piemērus, veikti pielāgojumi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Bieži vien pašvaldība nevar iesniegt projektus kādos fondos, lai iegūtu finansējumu, un tad to dara biedrības. Ejot pretī pašvaldībai tiek rakstīti savstarpēji izdevīgi projekti, piemēram, kultūras un kultūrizglītības projekti. Projekti tiek rakstīti no biedrības un realizēti pašvaldībā. Notiek sadarbība ar tautas mākslas kolektīviem tērpu izgatavošanas procesā. Gribētos, lai pašvaldībā ir koordinators, kurš informē un palīdz biedrībām projektu sagatavošanā. NVO, sociālajiem uzņēmējiem un pašvaldībai vērts sēsties pie viena galda, saprast vienam otra vajadzības un piedāvājumu, lai pēc tam kopīgiem spēkiem uzlabotu dzīves kvalitāti savā novadā,” uzskata Inga Žirgule, piebilstot, ka Rēzeknes novadā pie kopīgās sadarbības vēl krietni jāpiestrādā. Projektu vadītāja Vineta Zeltkalne, ar lielu pieredzi darbā pašvaldībā un sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām projektu rakstīšanā un realizācijā, uzskata,- ja cilvēki nenāk uz pašvaldību ar konkrētu lūgumu un nerunā, kā pašvaldība var zināt, kam un ko palīdzēt? “Ja cilvēks atnāks ar konkrētu jautājumu, pašvaldība vienmēr atradīs iespēju, kā palīdzēt. Ja būs laba ideja, tā laika gaitā sāks dzīvot. Pats svarīgākais ir nepaturēt labas idejas pie sevis, bet atklāti par tām runāt,” uzskata Vineta. Līdzīgās domās ir biedrības “Ziemeļlatgales partnerība” stratēģijas administratīvā vadītāja Ieva Leišavniece. “Kopīgā platformā varētu apkopot nevalstiskā sektora – draudžu, ciemu, kopienu- pagastu vēlmes un ierosinājumus. To varbūt varētu nosaukt kaut vai par ideju banku vai atvērto jautājumu stūrīti. Partnerība ir atvērta šādiem risinājumiem.Izvirzītās iniciatīvas: lai pašvaldībā ir koordinators, kurš informē un palīdz biedrībām projektu sagatavošanā; Kopīga platformā kurā apkopoti nevalstiskā sektora- draudžu, ciemu, kopienu – pagastu vēlmes un ierosinājumi- ideju banka vai atvērto jautājumu stūrītis. Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.

21.augustā pasākumā „Mūzika saulrietam” pēc kultūras darbinieku un radošo profesiju pārstāvju tiešsaistes ideju pieturām „Savas kultūrzīmes saglabāšana un izcelšana” izteiktās iniciatīvas izveidots vizuālais noformējums. Par noformējuma simbolu izvēlēta laiva. Atsaucoties uz biedrības „Ritineitis” aicinājumu laivas ziedo Verjanovu ģimene no Balviem, otra laiva, ar Viļakas pilsētas pārvaldes vadītāja Oļega Keska atbalstu, tiek atvesta no Viļakas ezera. Kopienas iedzīvotāji aktīvi iesaistās arī dabas materiāli sagādē- salmu ruļļi, dabas materiāli, pļavu ziedi, smilgas, purva vāles, sūnas. Meistaru Dainas Medinieces un Vinetas Jurjānes vadībā tika izveidoti divi vides objekti. Laiva ar salmu bizēm izgreznots sametināts stends- fotorāmis, kurā var fotografēties vai baudīt saulrietu ezera krastā. Otra Laiva ar dažādā tehnikā noformētām zivīm. Noformējuma izveidē darbojas interesenti no biedrībām, kultūras, izglītības iestāžu darbinieki un interesenti no Balviem, Rugājiem, Viļakas, Baltinavas, Gulbenes, Madonas, Daugavpils un Nīderlandes.Pirms pasākuma un pasākuma laikā interesentu grupa „Olīves” mākslinieces Olgas Rečes vadībā gleznoja saulrietu, lai vēlāk varētu veidot izstādi. Gleznošanas māku un ieinteresētību varēja izmēģināt ik viens interesents. Savu māku izveidot kādu mākslas darbu no māla varēja arī keramiķes Elitas Eglītes meistarklasē. Paldies par iniciatīvu un atbalstu Balvu novada pašvaldībai, Balvu novada Izglītības un kultūras pārvaldei, Viļakas pilsētas pārvaldes vadītājam Oļegam Keskam, Balvu Valsts ģimnāzijas kolektīvam un direktorei Inesei Paiderei, studijas „Olīves” vadītājai- māksliniecei Olgai Rečei, zemnieku saimniecībai “Līči” un Jānim Auziņam, Balvu novada pašvaldības aģentūras „San- tex” darbiniekiem, Balvu Valsts ģimnāzijas atbalsta biedrībai, biedrībai „Balvu teātris” un Mārim Lāpānam, Dainai Mediniecei, Vinetai Jurjānei, Dzintaram Putniņam, Jānim Ločmelim, Verjanovu ģimenei, Andrim Baikovam, Guntim Laicānam, Raivim Vizulim, Laurim Loginam. Projekta “Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē!” vadītāja Maruta Castrova ir pārliecināta, ka ar salīdzinoši nelielām aktivitātēm tiek apliecināts un faktiski demonstrēts līdzdalības un pilsoniska dialoga piemērs, īstenojot iniciatīvas, kas būtiskas konkrētas vietas iedzīvotājiem un par ko ir notikušas diskusijas starp NVO, kopienas iedzīvotājiem un pašvaldību. Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.

22.aprīlī un 13.jūlijā projekta „Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē, 2.aktivitātes „Ziemeļlatgales iedzīvotāju iniciatīvas aktīvai līdzdarbībai un pilsoniskai aktivitātei “Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē!”- Balvu novads – no Ičas stāsta līdz Lāču dārza leģendai” ietvaros, tiešsaistē norisinājās Ideju pietura „Savas kultūrzīmes saglabāšana un izcelšana”. Tās mērķis: aktivizēt vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotājus, pievērst uzmanību iedzīvotāju viedokļiem, paust idejas un ieviest tās dzīvē, attīstot sadarbības mehānismus starp dažādām sabiedrības grupām un sektoriem- nevalstiskajām organizācijām (NVO), valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, uzņēmējiem u.c. Tiešsaistē notika kultūras darbinieku radošo profesiju pārstāvju tikšanās, kuru vadīja kultūras projektu vadītāja, režisore Edīte Siļķēna. Ideju pieturas mērķis bija katrā pagastā, nu jau runājot par topošo Balvu novadu, atrast kādu cilvēku, zīmīgu objektu, vietu, tradīciju, kas raksturīga tikai šai vietai. Ideju pieturā piedalījās 61 dalībnieks. Mūsu kultūrzīmes nevar ielikt vienā pasākumā, nevar ielikt kā vienu pieturas punktu. Kultūras zīme var būt vieta, vide, ainava, arī personība un cilvēki. Agrāk pret personībām bija lielāka pietāte nekā tagad. Mēs visi atceramies, ka daudzās Latvijas vietās bija šie misijas cilvēki, kuros ieklausījās sabiedrība- mācītāji, skolotāji, kultūras darbinieki. Šobrīd mēs uz daudz ko skatāmies savādāk. Līderiem vajadzētu būt novadu, pagastu vadītājiem, varbūt līderis varētu būt arī kāda kopiena vai grupa konkrētā vietā. Šobrīd kultūrai trūkst kopējās elpas. Katrs kultūras cilvēks aktīvi kopj savu lauciņu, savu rāmīti klubā, bibliotēkā, muzejā. Tas ir labi, tikai nejūt plašumu un vērienīgumu. Daudz ko vajadzētu sapludināt kopā, piemēram, vairāku biedrību darbu. Kādā projektā viena biedrība kaut ko labu realizē, aizvada kādu pasākumu vai kustību, bet vēlāk viss tiek atstāts novārtā. Vajadzīga lielāka sadarbība starp kultūras iestādēm vai nevalstiskajām organizācijām. Šodiena ar milzīgo informācijas pārblīvētību pieprasa, lai ar radošu pieeju ceļam augšā piemirstas vērības, tradīcijas. Kultūrā vienmēr vajag kādu dzirkstelīti, kādu izaicinājumu, jo nepietiek tikai ar to, ka dejotāji dejo, bet koristi dzied. Piederības laimi var iegūt, tikai kopā paveicot kopīgus darbus mirdzošām acīm. Mūsdienās kultūras darbiniekam jāspēj mainīties. Muzeja darbiniekam jābūt ne tikai labam vēsturniekam, bet arī lieliskam stāstniekam. Pasākumu vadītājiem jāpārzina dažādas jomas – sports, daba, veselīgs dzīvesveids. Īstenošanai izvirzīta iniciatīva: apkopot izteiktās Balvu novada kultūrzīmes, sagatavot apmācību piedāvājumu NVO un kultūras darbiniekiem, veidot vizuālo noformējumu pasākumam „Mūzika saulrietam„ 2021.gada 21.augustā piesaistot kultūras uz izglītības iestāžu darbiniekus un interesentus. Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.

28.augustā pl. 13:00, Briežuciema centrā, iedzīvotāju iniciatīva „VIEDAIS BriežuCIEMS” Ceturtajā no plānotajām deviņām iedzīvotāju iniciatīvām jaunizveidotajā Balvu novadā ar mērķi aktivizēt vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotājus, pievērst uzmanību iedzīvotāju viedokļiem, paust idejas un ieviest tās dzīvē, attīstot sadarbības mehānismus starp dažādām sabiedrības grupām un sektoriem- nevalstiskajām organizācijām, valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, uzņēmējiem u.c. • DISKUSIJASrunāsim par vietējām aktuālām vajadzībām, iespējamiem risinājumiem, tostarp analizējot esošos resursus un iesaistītās puses- piedalās novada pašvaldības pārstāvji, nevalstiskās organizācijas. • SPORTISKĀS AKTIVITĀTES | MŪZIKA • IDEJU BANKA | IEDZĪVOTĀJU INICIATĪVASaicināsim iedzīvotājus izteikt aktuālās vajadzības, priekšlikumus un projektu vai pasākumu idejas, ko var īstenot iedzīvotāji kopā ar NVO un pašvaldību. • ĪSTENOŠANAI IZVIRZĪTA INICIATĪVAīstenosim iedzīvotāju iniciētu ideju Projektu ”Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē!” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.