2025.gada 30.decembris

2025.gada nogalē Balvos noslēdzās biedrības “Ritineitis” īstenotais projekts “Kultūrorientācijas pasākumi Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanās veicināšanai Balvu novadā”, kura kulminācija bija iestudējuma “Minhauzena precības” ģenerālmēģinājums un projekta noslēguma pasākums. Īstenotais projekts apliecināja, ka teātris var kļūt par spēcīgu sociālās integrācijas un savstarpējas sapratnes platformu, kurā dažādas pieredzes un kultūras savienojas kopīgā radošā procesā. Iestudējuma tapšanā piecu mēnešu garumā piedalījās Ukrainas civiliedzīvotāji un vietējās kopienas pārstāvji, projekta darba grupa, biedrība “Balvu teātris”, kā arī Balvu Kultūras un atpūtas centrs darbinieki un brīvprātīgie. Darbs pie izrādes aptvēra visu teātra procesu– no idejas un scenārija līdz kustībai, mūzikai, scenogrāfijai un ģenerālmēģinājumam, ļaujot dalībniekiem iepazīt teātri kā komandas darbu un vienlaikus kā drošu vidi pašizpausmei. Scenāriju iestudējumam sagatavoja režisore Maruta Castrova, īpašu uzmanību pievēršot dalībnieku daudzveidībai un valodas pieejamībai. Caur humoru, tēliem un situācijām izrāde ļāva iepazīt Latvijas vēstures un kultūras kontekstu, vienlaikus saglabājot vieglumu un cilvēcisku siltumu. Režisores darbu atbalstīja režisora asistenti, kustību un horeogrāfijas mākslinieki, muzikālais konsultants un tehniskā komanda, radot profesionāli organizētu, bet emocionāli atvērtu procesu. Mēģinājumi Balvu Kultūras un atpūtas centrā kļuva par regulāru satikšanās vietu, kur dalībnieki ne tikai apguva skatuves runu, kustību un ritmu, bet arī mācījās uzticēties cits citam. Teātra valoda palīdzēja pārvarēt lingvistiskās un kultūras barjeras, veicinot neformālu saziņu un draudzību. Vietējās kopienas pārstāvji sniedza atbalstu latviešu valodas un kultūras iepazīšanā, savukārt Ukrainas civiliedzīvotāji bagātināja iestudējumu ar savu dzīves pieredzi un emocionālo dziļumu. Iestudējuma “Minhauzena precības” tapšanā bija iesaistīts plašs un profesionāls speciālistu loks, kas nodrošināja augstvērtīgu māksliniecisko un organizatorisko procesu. Režisore vadīja radošo ieceri un scenārija izstrādi, cieši sadarbojoties ar režisora asistentēm Maiju Laicāni, Astru Tjunīti un Kristiānu Boktu, kuras koordinēja mēģinājumu grafikus, komunikāciju un praktisko darba norisi. Kustību un horeogrāfijas darbu vadīja Iveta Supe un Andris Kaļiņins, attīstot dalībnieku kustību kultūru, stāju un skatuvisko pārliecību, savukārt muzikālo noformējumu un skaņas risinājumus nodrošināja Dāvis Lāpāns. Scenogrāfiju veidoja Astra Tjunīte un Andris Kaļiņins, savukārt tērpu izgatavošanā iesaistījās visi dalībnieki. Par dalību izrādes tapšanā gandarīti jūtas dalībnieki. Viena no projekta dalībniecē pēc noslēguma pasākuma atzina: “Man šis iestudējums bija vairāk nekā teātris – tā bija vieta, kur es jutos pieņemta un sadzirdēta. Šeit es atguvu drosmi runāt, kustēties un būt daļai no kopienas.” Savukārt cits dalībnieks uzsvēra procesa nozīmi ikdienas dzīvē: “Mēģinājumi man palīdzēja iepazīt Latviju nevis no grāmatām, bet caur cilvēkiem. Mēs smējāmies, mācījāmies un kļuvām par komandu.” 27.decembrī notikušais ģenerālmēģinājums un projekta noslēguma pasākums kļuva par simbolisku punktu kopīgajam ceļam. Tajā dalībnieki reflektēja par piedzīvoto, pārrunāja nākotnes ieceres un svinēja kopīgi paveikto, apliecinot, ka šī pieredze ir radījusi ne tikai izrādi, bet arī noturīgas attiecības un piederības sajūtu. Iestudējums “Minhauzena precības” Balvos kļuva par spilgtu piemēru tam, kā kultūra un māksla var vienot cilvēkus dažādos dzīves posmos un pieredzēs. Tas apliecināja, ka integrācija nav vienvirziena process – tā ir koprade, kurā katrs iegūst, un teātris šajā ceļā var būt gan valoda, gan mājas.

Biedrības “Ritineitis” īstenotā projekta “Kultūrorientācijas pasākumi Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanās veicināšanai Balvu novadā” ietvaros viena no nozīmīgākajām un praktiski orientētākajām aktivitātēm bija “Uzņēmējdarbības iespēju apzināšanās, izmantojot senās un mūsdienu prasmes”. Tā norisinājās kā secīgs meistarklašu un noslēguma darbnīcas cikls, kurā Ukrainas civiliedzīvotāji un vietējās kopienas pārstāvji kopīgi apguva prasmes, dalījās pieredzē un meklēja veidus, kā savas zināšanas pārvērst reālās iespējās Latvijā. Šī aktivitāte izcēlās ar ļoti praktisku pieeju. Tā nebija teorētiska saruna par uzņēmējdarbību, bet gan process, kurā dalībnieki ar savām rokām izmēģināja dažādus amatus, vienlaikus domājot par to vietu mūsdienu tirgū. Meistarklašu cikls parādīja, ka uzņēmējdarbība var sākties nelielā apjomā– kā pašnodarbinātība, amatniecība vai pakalpojumu sniegšana –, pakāpeniski veidojot savu ceļu. Meistarklasē “Šūšanas prasmes 21. gadsimtā” dalībnieki iepazina šūšanu ne tikai kā praktisku sadzīves prasmi, bet kā ilgtspējīgu un mūsdienīgu nodarbošanos ar uzņēmējdarbības potenciālu. Līdzīgi arī kokapstrādes meistarklase “Kokapstrāde un dažādu elementu veidošana”, palīdzēja ieraudzīt darbu ar koku kā nozari, kurā roku darbs, kvalitāte un individuāls risinājums var kļūt par pievienoto vērtību. Radošais aspekts īpaši izpaudās keramikas meistarklasē “Keramika un dizaina objekti”, ko vadīja keramiķe Elita Eglīte. Darbs ar mālu dalībniekiem ļāva apzināties, cik svarīga uzņēmējdarbībā ir pacietība, idejas attīstīšana un spēja domāt par produktu kā par stāstu, ne tikai priekšmetu. Savukārt ādas apstrādes meistarklase akcentēja nišas produktu nozīmi – mazs apjoms, augsta kvalitāte un ilgmūžība kā pamats stabilai saimnieciskai darbībai. Digitālo prasmju meistarklase, ko vadīja Guntis Laicāns palīdzēja dalībniekiem saprast, ka digitālās prasmes nav atsevišķa pasaule, bet gan instruments, kas var atbalstīt jebkuru amatu– sākot no produktu prezentēšanas un saziņas ar klientiem līdz pakalpojumu piedāvāšanai tiešsaistē. Daudziem dalībniekiem tas mainīja priekšstatu par iespējām, ko sniedz dzīve mazpilsētā. Visu meistarklašu pieredze tika apkopota noslēdzošajā darbnīcā “Uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējas Latvijā”. Darbnīcā dalībnieki iepazinās ar uzņēmējdarbības formām Latvijā, reģistrācijas pamatnosacījumiem un, pats galvenais, reflektēja par sevi – savām prasmēm, resursiem un reāliem nākamajiem soļiem. Veidojot tā dēvēto “iespēju koku”, katrs dalībnieks varēja saskatīt, kā apgūtās prasmes var pārtapt konkrētā idejā. Aktivitāte būtiski stiprināja dalībnieku pašapziņu un piederības sajūtu, īpaši Balvi un Ziemeļlatgales kontekstā. Tā parādīja, ka integrācija nav tikai pielāgošanās, bet arī savas pieredzes un prasmju ienešana vietējā kopienā. Projekta dalībnieki atzina, ka ceļš uz uzņēmējdarbību var sākties ļoti vienkārši – ar vēlmi pamēģināt, ar atbalstošu vidi un ar ticību tam, ka prasmes, kas iegūtas dzīves laikā, var kļūt par stabilu pamatu jaunam sākumam Latvijā.

Biedrības “Ritineitis” īstenotā projekta “Kultūrorientācijas pasākumi Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanās veicināšanai Balvu novadā” ietvaros 2025. gada rudenī norisinājās latviešu valodas meistarklašu cikls, kas kļuva par nozīmīgu soli gan Ukrainas civiliedzīvotāju, gan vietējās kopienas savstarpējā tuvināšanā. Atšķirībā no tradicionālās valodu apguves, šeit latviešu valoda tika mācīta kā dzīvs, elastīgs un radošs saziņas līdzeklis, cieši sasaistot to ar teātra elementiem un iestudējuma “Minhauzena precības” garu. Meistarklases norisinājās drošā un atbalstošā vidē, kurā dalībniekiem tika dota iespēja runāt, kustēties, improvizēt un eksperimentēt ar valodu bez bailēm kļūdīties. Šāda pieeja palīdzēja mazināt spriedzi, kas bieži pavada svešvalodas lietošanu, un veicināja pārliecību par savām spējām komunicēt ikdienas situācijās. Valoda šeit netika uztverta kā eksāmens, bet gan kā instruments, ar kura palīdzību veidot attiecības, izteikt domas un piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Nozīmīga loma meistarklašu cikla kvalitātē bija to vadītājām– asociētai profesorei Ritai Lūriņai un Daugavpils teātra aktrisei Agnesei Laicānei. Viņu profesionālā pieredze, apvienojot akadēmisku skatījumu ar teātra pedagoģiju, ļāva radīt vidi, kurā valodas apguve notika caur dialogu, ķermeņa brīvību, balsi, humoru un savstarpēju uzticēšanos. Šī pieeja bija īpaši nozīmīga Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri bieži saskaras ar psiholoģiskiem šķēršļiem – bailēm runāt, tikt nesaprastiem vai kļūdīties. Noslēguma diskusija kalpoja kā būtisks refleksijas punkts visam meistarklašu ciklam. Dalībnieki dalījās pieredzē, apzinājās savu izaugsmi un saņēma praktiskus ieteikumus, kā turpināt latviešu valodas apguvi pašmācības ceļā. Tika pārrunātas arī konkrētas iespējas Balvu novadā un Latvijā, kur valodu iespējams praktizēt dabiski – ikdienas saziņā, kopienas aktivitātēs un kultūras pasākumos. Šīs sarunas nostiprināja izpratni, ka valodas apguve ir ilgtermiņa process, kurā svarīgākais ir nepārtraukt runāt un nezaudēt drosmi. Kā atzina viena dalībniecēm: “Šajās meistarklasēs es pirmo reizi sajutu, ka drīkstu runāt latviski bez bailēm. Pat ja kļūdos, mani uzklausa, un tas dod spēku turpināt.” Latviešu valodas meistarklašu cikls pierādīja, ka radoša, cilvēcīga un uz drosmi balstīta pieeja var kļūt par spēcīgu pamatu veiksmīgai iekļaušanai vietējā kopienā. Līdzīgi kā “Minhauzena precībās”, arī šeit humors, fantāzija un atvērtība kļuva par tiltu starp dažādām pieredzēm, valodām un kultūrām, stiprinot piederības sajūtu Ziemeļlatgalei un Latvijai kopumā.

2025.gada 12.decembris

2025.gada vasarā un rudenī biedrības “Ritineitis” īstenotā projekta “Kultūrorientācijas pasākumi Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanās veicināšanai Balvu novadā” ietvaros tika īstenota projekta aktivitāte “Sociālo un veselības pakalpojumu izpratnes veicināšana”. Tā kļuva par nozīmīgu balstu Ukrainas civiliedzīvotāju ikdienas drošības, patstāvības un pārliecības stiprināšanā, vienlaikus veicinot uzticēšanos vietējai kopienai un institūcijām. Aktivitātes laikā dalībnieki ieguva padziļinātu un praktiski izmantojamu izpratni par sociālās un veselības aprūpes sistēmu Latvijā, īpaši Balvi un Balvu novadā. Uzsvars tika likts ne tikai uz informācijas nodošanu, bet arī uz spēju orientēties sistēmā – saprast, kur vērsties, kādus dokumentus sagatavot un kā rīkoties dažādās dzīves situācijās. Dalībnieki iepazinās ar sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu atšķirībām, pašvaldības sociālā dienesta lomu, atbalsta iespējām ģimenēm, senioriem, personām ar invaliditāti un cilvēkiem krīzes situācijās. Veselības jomas kontekstā tika skaidrota ģimenes ārsta nozīme, nosūtījumu sistēma, speciālistu pieejamība un valsts apmaksāto pakalpojumu principi. Būtiska nozīme bija arī praktiskajai pieredzei – klātienē apmeklējot pakalpojumu sniedzējus un iepazīstot pilsētvidi, dalībnieki pārliecinājās, ka informācija nav abstrakta, bet reāli izmantojama ikdienā. Svarīga aktivitātes daļa bija arī neformālais aspekts – savstarpējās sarunas, jautājumi un pieredzes apmaiņa, kas veicināja saliedētību un piederības sajūtu. Noslēdzošajā darbnīcā iegūtās zināšanas tika apkopotas, reflektētas un sasaistītas ar katra dalībnieka personīgo pieredzi, stiprinot pārliecību par spēju patstāvīgi orientēties sociālajā un veselības jomā Latvijā. Šī aktivitāte organiski papildināja arī citas projekta norises, tostarp latviešu valodas meistarklases, kurās valoda tika apgūta kā praktisks instruments ikdienas saziņai ar speciālistiem, institūcijām un vietējo kopienu. Kā atzina kāds no projekta dalībniekiem: “Latviešu valodas meistarklasēs es sapratu, ka pat ar vienkāršiem vārdiem varu sazināties un tikt saprasts. Tas man ļoti palīdzēja arī šajās nodarbībās par sociālajiem un veselības pakalpojumiem – vairs nav tik bail jautāt un meklēt palīdzību.” Kopumā šī aktivitāte projekta īstenotājiem un dalībniekiem deva pārliecību, ka veiksmīga iekļaušanās sākas ar informāciju, uzticēšanos un praktiskām zināšanām. Apvienojot skaidru saturu, cilvēcīgu attieksmi un kopienas iesaisti, īstenojot projektu tas ir radījis stabilu pamatu Ukrainas civiliedzīvotāju drošākai un pilnvērtīgākai dzīvei Balvu novadā, vienlaikus stiprinot dialogu ar uzņemošo kopienu.