Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instruments 2014.-2021.gadam | Aktīvo iedzīvotāju fonds Latvijā | programma “Demokrātijas kultūra” | biedrība „RITINEITIS” | projekts „Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē” | Nr. AIF/2020/SDK/35

31.jūlijā pl. 9:00, pagasta centrā pie tirgus laukuma norisinājās projekta „Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē” ietvaros īstenotā iedzīvotāju iniciatīva aktīvai līdzdarbībai un pilsoniskai aktivitātei „Čiulis satiek čangali”” Tās mērķis bija aktivizēt vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotājus, pievērst uzmanību iedzīvotāju viedokļiem, paust idejas un ieviest tās dzīvē, attīstot sadarbības mehānismus starp dažādām sabiedrības grupām un sektoriem- nevalstiskajām organizācijām, valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, uzņēmējiem u.c.

Pasākums un tā scenārijs veidots pēc nostāstiem un konkrētām vēsturiskajām situācijām. 130 gadus atpakaļ šajā purvainajā, mežiem apaugušajā vietā atskanēja zirga ratu riteņu troksnis. Tālu ceļu mērojuši no Vidzemes, Apmēram Zemgales, arī Kurzemes guberņām savu laimi meklēt ieradās luterticīgie latviešu zemnieki. Te Ruskulovas muižkungs došot zemi- no sākumā 6 gadus par brīvu, vēlāk uz izdevīgiem rentes noteikumiem. Tā nu tas bija- Latgalē visi bērni tēva zemi sadalījuši savā starpā, bet citur bija noteikums, ka tēva mājas manto vecākais dēls. Pārējiem bērniem dzīves vieta bija jāmeklē pašiem. Ienācēji pārsvarā apmetās tagadējā Tilžas pagasta teritorijā. Viņu dzīve bijusi grūta: atbrauca, iekāra maizes kuli egles zarā un sāka strādāt. Sākumā gulējuši mežā zem egles, gājuši strādāt pie vietējiem, lai nopelnītu maizi vai sēklu. Tad uzcēla pirtiņu, kur pārlaist ziemu. Daudzi smago dzīvi neizturēja, jo nebija ārstu, veikalu, pasta, baznīcas. Tuvākā pilsēta bija Kārsava, Baltinava, kur bija kāda žīdu tirgotava. Apdzīvotā vieta, ko agrāk sauca- Kokoreva izveidojās ap 1909. gadu, kad Ruskulovas muižas pārvaldnieks atdalīja muižas zemi 15 hektārus, sadalot tos ap 200 apbūves gabalos. Kokorevas ciema nosaukums radies no Ruskulovas muižas vagara Kokoreva uzvārda, kuru muižnieks bija atsūtījis uz šo apdzīvoto vietu uzraudzīt zemniekus. 1925. gadā Kokorevai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. 1925. gadā Kokoreva tika pārsaukta pēc Tilžas upes nosaukuma par Tilžu. 1935.gadā Tilža bijusi otrais apdzīvotākais ciems bijušajā Abrenes apriņķī ar 6000 iedzīvotāju.

Norises vietā notiek tirdziņš, sporta aktivitātes, vizināšanās ar zirgiem, bērnu zīmējumu izstāde. Pasākuma laikā Tilžas teātra grupa improvizē čiuļa un čangaļa ienākšanu un satikšanos Tilžā. Tilža notiek arī Tilžas svētku svinēšana ”…man patīk dāvināt prieku”. Tilžas pagasts ir izslavēts ar tādu iedzīvotāju iniciatīvu kā šaha spēle un šaha turnīri.

Pasākuma laikā notiek diskusijas, tiek runāts par vietējām aktuālām vajadzībām, iespējamiem risinājumiem, tostarp analizēti esošie resursi un iesaistītās puses. Piedalās vietējās kopienas un apkaimes iedzīvotāji, Balvu novada pašvaldības vadītājs Sergejs Maksimovs, nevalstiskās organizācijas- biedrība „Ritineitis”, Ziemeļlatgales sieviešu biedrības „IEVA”, Balvu pensionāru biedrība, Latvijas Sarkanā Krusta Tilžas komiteja, biedrība „Balvu teātris”, biedrība „NextHorizont”,T ilžas pagasta sieviešu biedrība “Tilžas Oāze”, biedrība “Sudraba pakavi”, Vectilžas pagasta ģimeņu biedrība “Saime” un biedrība “Pārupe 10”.

Iedzīvotājiem ir iespēja izteikt aktuālās vajadzības, priekšlikumus un projektu vai pasākumu idejas, piedaloties diskusijās / brīvajā mikrofonā / ideju bankā.

Iedzīvotāju diskusija ar pašvaldības pārstāvjiem: Tilžas, kas teritorijas ziņā ir viens starp lielākajiem un senākajiem, kur sadzīvo četras konfesijas. Iedzīvotāji izteica sāpi, ka sabiedrības un pagasta vadības komunikācija darbojas samērā vāji. Taču iedzīvotāji ir gatavi regulāri pulcēties, lai kopā ar pagasta pārvaldnieku/ci risinātu pagastam nozīmīgus jautājumus, meklētu veidus, kā atrisināt sadzīviska rakstura problēmas vai arī nevēlamas sociālās parādības, piemēram, pieaugošo pusaudžu huligānismu u.tml. Tas ļauj novada vadībai vieglāk sasniegt pagasta iedzīvotājus un precīzāk uzzināt viņu vajadzības, meklēt mērķētākus risinājumus.
Nepieciešams: Praktiskāk izmantot internātskolas telpas: varētu būt sociālie dzīvokļi, jo tajos, ko pagasts nodrošina nav pat ūdens; Rīkot Vislatvijas nometnes-vai aktivitātes dažādām mērķa grupām; Nepieciešama veļas mazgātava; Pensionāri prasa (un ne tikai)- dušas; Izzinošas pārrunas jeb sociālā komunikācija; Vides projekts par godu vienam no vecākajiem koriem Latgalē; Piemiņas zīme deportētajiem tilžēniešiem; Ūdens paņemšanas vieta (apstādījumu un centra kārtības un tīrības uzturēšanai); Svarīgi cilvēki un kādam cilvēkam personībai piemiņas zīmes, vietas utmldz.

Iedzīvotāju izvirzītās iniciatīvas: Pabeigt rožu dārzu; Apgleznot vecās vidusskolas sienu, sienas gleznojums aizsāktu vēsturiskā centra atainojumu; Turpināt iekārtot „Laimes parku vai stūrīti”; Estētiski apzaļumotas teritorijas izveide Tilžas centrā, blakus tirgus laukumam; Vairāk iesaistīt jauniešus mākslas darbos un aktivitātēs.

Īstenošanai izvirzīta iniciatīva: Apspriežoties ar iedzīvotājiem īstenošanai izvirzīta iniciatīva- kopīgi piedaloties talkās sakopt, sakārtot un apzaļumot teritoriju Tilžas centrā, blakus tirgus laukumam. Biedrības „Ritienitis” atbalsts projekta ietvaros- košumkrūmu iegāde.

Informācija publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “RITINEITIS”.

Bookmark the permalink.

Comments are closed.