2019.gadā, Zvaigznes dienā radās izaicinājums sev, biedrības biedriem un draugiem: izstaigāt Ziemeļlatgales kultūrvides takas un satikt cilvēkus dažādās kopienās. Izveidoju WhatsApp draugu grupu „Ejam”, kuri bija apņēmības pilni ieraudzīt katra pagasta vietai raksturīgo, satikt cilvēkus, noskaidrot viņu redzējumu, mērķus, vajadzības vai vienkārši saturīgi pavadīt brīvo laiku.
Līdz ārkārtas situācijai valstī domu biedru grupa nu jau ap 20 dalībniekiem paspēja veikt pārgājienus desmit pagastos- ieraudzīt unikālo dabas, kultūrvēstures bagātību, īpašo kolorītu kopienā un sociālo situāciju. Daudzi no viņiem šos pagastus apmeklēja pirmo reizi. Katra vieta mūs pārsteidza ar enerģiskiem, interesantiem un zinošiem cilvēkiem, gardu zupu un neparastiem stāstiem. Iepazīstot vietējo iedzīvotāju pilsoniskās un kultūras aktivitātes, izbaudījām katra pagasta demokrātiju, iedzīvotāju līdzdalību, labu pārvaldību un atklātību. Pārsteidza sakoptība un enerģijas pilnie kopienas cilvēki Rugājos, Žīguros, Krišjāņos, Vīksnā, Balvos, arī sāpju pilnie stāsti par Kupravā pēdējā vilciena pavadīšanu.
Šādas izmaiņas dziļi ietekmē cilvēkus un to, kā viņi risina dzīves izaicinājumus. Vēl ir daudz darāmā, taču sākotnējie rezultāti iedrošina, un es priecājos par iespēju turpināt izpēti, nu jau ar aktivitātēm, kas pārtapušas projektā „Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē!”.
Teksts un fotogrāfijas no Marutas Castrovas personīgā Facebook konta: https://www.facebook.com/profile.php?id=100008700121981
06.01.2020.
Svētīgu Zvaigznes dienu! Šī gada izaicinājums- vismaz 21 ciems! Kopā ar domu biedru grupu esam apņēmības pilni izzināt apzināt katrai vietai raksturīgo unikālo kultūrvēstures vai dabas produktu, sociālo un kultūras mantojumu, iepazīties ar teritorijā satiktajiem cilvēkiem, uzturēt sevi sportiskā, veselīgā, priekpilnā un radošā formā
Pirmais izmēģinājuma “EJAM iepazīt Sevi Ziemeļlatgalē” pārgājiens jau noticis
Nākošais 11.01.12.00 vietu informēsim- pievienojies!
11.01.2020.
“Iepazīsti SEVI Ziemeļlatgalē” 2.izaicinājums noslēdzies!
Priecājoties par saulainajiem laika apstākļiem, devāmies pastaigā pa dabas objektu „Stompaku purvi”- saule, gaiss, vēsture, zupa.
Nākošais maršruts-Krišjāņi!-saturieties 18.01.2020! PIEVIENOJIES!
18.01.2020.
Trešais izaicinājums “Iepazīsti Sevi Ziemeļlatgalē” aiz muguras!
Krišjāņu pagasts pēc iedzīvotāju skaita ir mazākais Balvu novadā, tas atrodas septiņu upju ielokā .Krišjāņu Staburags ir pagasta skaistākā vieta, Iepazīti cilvēki, vietas. Jauka atpūtas vieta Noras. Paldies kultūras dzīves organizētājām par sagaidīšanu un oriģināli pasniegto informāciju.
Aujam kājas nākošajam izaicinājumam -26.01.2020.!
26.01.2020.
Iepazīsti Sevi Ziemeļlatgalē- 4.izaicinājums Rugāju novads- atklāts kā no jauna.-tilti, daba, cilvēki, mājas, rokraksts, vēsture, attīstība!
Paldies mūsu brīnišķajai stāstniecei- gidei VELGAI! Rūķīšu saimniecēm par gardo zupu. Bija vērtīgi, interesanti.
Rugāju novads ir viens no mazākajiem novadiem Latvijā, taču noteikti viens no latviskākajiem. Cilvēki, viņu darbs un sasniegumi ir Rugāju novada lepnums un lielākā vērtība.
Rugāju novada sauklis “Tiecies uz augšu” ir precīzākais novada un tā iedzīvotāju raksturojums. Attīstība, virzība uz priekšu, tiekšanās uz augšu, tiekšanās pēc sasniegumiem un vērtīgām pārmaiņām. Tieši tāpēc, ka Rugāju novada ļaudis prot glabāt senās vērtības, tradīcijas un sentēvu prasmes, kā arī tiecas pēc jaunāko sasniegumu ieviešanas savā dzīvē, mēs ik uz soļa varējām to vērot. Novadā kopā savijas laikmetīgais un tradicionālais
Nākamais izaicinājums 01.02.2020.- Vīksna! Pievienojies!
01.02.2020.
Izzinošais pārgājiens, jeb 5.izaicinājums „Iepazīsti sevi Ziemeļatgalē ” noticis! Vīksna- iepazīti cilvēki, vēsture, izvirzītas idejas.
Vieta, kur šobrīd- kā vairāk tagad iedzīvotāju vai reiz zirgu???- 606 patstāvīgie iedzīvotāji, taču reiz bija 735 zirgi!
Pirms dzelzceļu būves bijis liels vīksnu mežs, tā šī vieta ieguvusi savu nosaukumu. Pagastā ir septiņas ūdenstilpnes, 12 ūdensteces un 6 ezeri.
Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis ir Mežariju dzirnavas, tās celtas kā holandiešu tipa vējdzirnavas ar četriem stāviem. Aktīva kultūras un sporta dzīve, vēl arvien pastāv cerība neslēgt skolu, rast risinājumus estrādes celšanai un būt laimīgiem!
Paldies pagasta priekšsēdētājai, saimniekam un kultūras darba organizatorei Ligitai par piedalīšanos šajā ekspedīcijā un saimniecei par ugunskurā vārīto zupu!
Nākošais izaicinājums 09.02.2020.- Balvi.
09.02.2020.
„Balvi, pilsētiņa maza. Un vai tādēļ dzīvē skumstu,
Nesatiku baltas kazas,
Neredzēju salmu jumtu”
Balvi 11.februārī sagaida savus 92! Ekspedīcijā pa pilsētu – aizdedzot dzirkstelīti Savā un Savas pilsētas sirdī!
Sestais izaicinājums atgādinu Sev dalīties ceļa priekā, nepadoties, meklēt ceļu pie cilvēkiem ar kuriem uz viena viļņa.
Balviem 92- kas mainījies, kas no jauna?
Paldies par degsmi satiktajos uzņēmējos- Andrejam Andrejevam, Pēterim Igaunim, par darba mīlestību Dzidrai Sērmūkšai, Vilim Žogotam, par stāstījumiem un pārdzīvojumiem ex mēriem Dzintaram Putniņam, Jurim Annuškānam.
Nezinu, vai visu, bet daudzu norišu noslēpums ir tieši šis- kustība. Tā turēt- Balvi- lai katra diena ir neatkārtojama. Kā būtu, ja būtu citādi?
Nākošais pārgājiens -Kuprava
23.02.2020.
Iepazīsti Sevi Ziemeļlatgalē – 7.izaicinājums! EJAM uz Kupravu
Kuprava ir neliels ciems Viļakas novadā. Tas ir Latvijas mazākā pagasta, Kupravas pagasta, centrs.
Paldies kultūras turētajai Ņinai B., bijušajai skolas direktorei Emeritai P., drenu rūpnīcas sekretārei Ainai B. un pārējiem ceļā satiktajiem cilvēkiem un stāstiem… tas katram jāredz pašam, jo acīs asaras un sirdī sāpe…
20.gs. pirmajā pusē Kuprava bija pazīstama kā maza mežu un purvu ieskauta dzelzceļa stacija pie Rīgas-Pitalovas dzelzceļa līnijas [izveidota 1916.g.]. Tā 1926.gadā bijusī Viļakas muižas zeme tika sadalīta apbūves gabalos. 1927.gadā jauno apmetni apstiprināja par ciemu. 1935.gadā tajā dzīvoja tikai 73 iedzīvotāji, bija 10 viensētas.
1974.gadā Kuprava ieguva pilsētciemata nosaukumu, 1999.gadā-pagasta nosaukumu, pagastā jau dzīvoja 845 iedzīvotāji, privātmājās- 98 ģimenes, dzīvokļos -743 ģimenes.
Kupravas pagastā ir Āzīšu [Mālberga] ezers, upe Balupe, ved tranzītceļš ”Viļaka-Liepna-Alūksne”, dzelzceļa līnija ”Rīga- Pitalova’ [slēgta], kādreiz darbojās arī dzelzceļa stacija, kura dibināta 1904.gadā.
1925.gadā tika izveidota Kupravas kapsēta [saukta Agates vārdā].1928.gadā nodibinājās Kupravas Romas katoļu baznīca, kura darbojas arī pašlaik.
1899.gadā Kupravā tika nodibināta četrgadīgā skola, 1920.g. vēl cita, 1979.g. Kupravas pamatskola.
No 1971.-1992.g.darbojā Kupravas drenu un cauruļu rūpnīca, kuras jauda bija 6,6 miljoni cauruļu, 6,5 milj.ķieģeļu.
30.gados izveidojās Kupravas mežniecība [ar 90.g. nedarbojas]. 40.gados tika izveidoti Brāļu kapi, kuri atrodas pagasta teritorijā.
20. gadsimta 20. gados Kuprava sāka attīstīties. 1927. gadā tai piešķīra ciema statusu 1935.gadā Kupravā dzīvoja 73 iedzīvotāji. 1971. gadā Kupravā uzbūvēja drenu cauruļu rūpnīcu, kuras strādniekiem uzbūvēja sešas piecstāvu daudzdzīvokļu ēkas. Pēc 1974. gada tai tika piešķirts pilsētciema statuss
1992.gadā rūpnīcu slēdza, Kupravai atņēma pilsētciema statusu un tās teritoriju reorganizēja par pagastu.
Kuprava ir interesanta vieta. Var redzēt, kas notiek ar pilsētu, ja tajā nedzīvo.
Iekšzemes migrācijā pēdējo 18 gadu laikā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti Iedzīvotāju skaits Kupravas pagastā krities no 720 līdz 288.
Nākamais ceļojums-Žīguri 1.marts! pievienojies!
01.03.2020.
“Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē” 1.martā dosimies uz Žiguriem- Viļakas novads. Pievienojies!
Žīguri… Latgaliešu valodā tā sauc draisko putnēnu zvirbuli. Savu nosaukumu ciemats mantojis no
dzelzceļa stacijas, bet stacija savukārt no tuvējā ciema ‘’Žīgurova’’.
Žīguru pagasts atrodas ziemeļaustrumu daļā, Latvijas austrumu pierobežā, kur, robežojas ar Krieviju
Baudījām Žīguru viesmīlību, svaigo gaisu, mieru, sakārtotību. Paldies meža muzeja valdniecei Annai Ā. un meža labumu ciema saimniecei Valentīnai B.
Žīguri – tas ir ciemats, kurš veidojies pateicoties dzelzceļam un mežam un kura dzīve dažādos laikmetu griežos ir bijusi saistīta ar mežu
Pa Žīguru pagasta teritoriju iet Daugavas un Veļikajas upju ūdensšķirtne. Lielākās upes ir Vjada (Vēda), Liepna, Narica, Virica un Posolnīca. Pagasta teritorijā ir lieli mežu masīvi. Tajos mīt aļņi, stirnas, mežacūkas, vilki, zaķi, vāveres, bebri, lūši un pat lāči. Pagasta teritorijā atrodas vairāki
aizsargājami dabas objekti. No ciemata centra var redzēt Žīguru staciju, ar kuru arī sākās Žīguru vēsture. No ciemata centra var redzēt Žīguru staciju, ar kuru arī sākās Žīguru vēsture. Dzelzceļa sliedes, kā arī pirmo
lokomotīvi, ko kurināja ar malku, saņēma no Vācijas. Gulšņus izgatavoja uz vietas mežā. Darbos piedalījās ap 500 cilvēku. 1927 g. 15.augustā, kad bija ierīkoti 33 km dzelzceļa, tika rīkota liela balle. Tad uz svinībām no Rīgas ieradās Tirdzniecības bankas pārstāvji, spēlēja orķestris. Tika galdi klāti. Te varējis pamieloties pat ar vārītiem vēžiem un uzdzert kausu putojoša alus, jo svinībām bija sagādāti 20 lielas mucas alus un liels tovers (katls) ar vēžiem. Šaursliežu dzelzceļš Žīguros darbojās līdz pat 1964. gadam. Atšķirībā no apkārtējiem ciemiem, kuros 50- jos gados strauji samazinājās iedzīvotāju skaits,
Žīguri pakāpeniski veidojās par attīstītu meža pārstrādes centru, un pateicoties mežrūpniecības attīstībai, no nelielas apdzīvotas vietas kļuva par ciematu, Rekonstruētais Žīguru kultūras nams ir lielākais kultūras nams novadā.