Astotā Baltijas valstu vasaras skola
Trīs dienas, no 29. jūnija līdz 1. jūlijam Nevalstiskā organizācija „Ritineitis” uzņēma ciemiņus- šeit notika Baltijas valstu pieaugušo izglītības vadītāju un pasniedzēju jau astotā vasaras skola.
Biedrības „Ritineitis” vadītāja Maruta Castrova ar komandu bija sagatavojuši piepildītu un interesantu trīs dienu programmu gan ar izzinošām lekcijām, sarunām, gan atpūtas programmu Viļakas un Balvu novados. Klātesošie tuvāk iepazina Balvus, uzzināja, kā strādā pieaugušo izglītības centrs „Azote”, apmeklēja zemnieku saimniecību „Kotiņi”, darbojās Daiņa Rakstiņa un Arnitas Melbergas vadītajās meistarklasēs, vizinājās ar Ērika Kanaviņa „Vilnīti” pa Balvu ezeru. Tomēr galvenā tēma vasaras skolā bija mūžizglītība un tās nākotnes perspektīvas.
Rod jaunas idejas projektiem
„Mūsdienu darba tirgus pieprasa speciālistus, kuru apmācība ir bāzēta uz jaunu koncepciju, kas ietver sevī prasmi iegūtās zināšanas praksē pielietot radoši.”; teica lektore Inese Paidere. Viņa vasaras skolas dalībniekiem pastāstīja par radošuma teorētisko pusi, kā to attīstīt un piekietot ikdienas situācijās. „Izspēlējām arī vairākas neformālās izglītības metodes radošuma attīstīšanai, piebilda lektore. Vasaras skolas dalībnieki iepazina ari Balvu Valsts ģimnāziju, devās arī uz Balvu Profesionālo un vispārizglītojošo vidusskolu, šūšanas un galdniecības prasmes apgūst arī pieaugušie.
No Igaunijas bija ieradušies deviņi cilvēki. Ancs un Reeta no Igaunijas pauda neviltotu prieku par šo tikšanos, jo tā bagātinājusi visus: „Apbrīnojām „Kotiņu” saimniecības vērienīgo saimniekošanu, redzējām, cik radoši strādā mazie uzņēmumi, guvām jaunas idejas. Marutai Castrovai bija lieliski veidota programma, kurā bija iekļauti pat slotiņu siešanas, skrubju gatavošanas un pirts rituāli. Pat muzikants bija! Sajutām, cik dzīvespriecīgi un ar labu humoru apveltīti jūs esiet, tāpat kā mēs,” prombraucot teica Latvijas kaimiņi igauņi. Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības direktore Sarmīte Pilāte pastāsta, ka šī jau astotā Baltijas valstu vasaras skola paredzēta pieaugušo izglītotājiem. „Doma par šādas skolas izveidi mums radās jau 2012. gadā pēc Igaunijas iniciatīvas. Apvienību direktori un valdes priekšsēdētāji regulāri satiekas dažādās konferencēs, bet gribējās dot šādu iespēju visām dalīborganizācijām. Diemžēl, šis laiks ir pilns ar izaicinājumiem, un Lietuvas delegācija nevarēja ierasties. Tiem pieaugušo izglītotājiem, kuri strādā formālajā izglītības sistēmā, ir eksāmenu un izlaidumu laiks, arī Lietuvas pieaugušo izglītības apvienības vadītājai vakar bija jāpieņem eksāmens. Uz Balviem atbraukuši pieaugušo izglītotāji no Rīgas, Dobeles un Daugavpils,” pastāstīja Sarmīte Pilāte. Viņa uzsvēra, ka pēc šīm dienām ir nācis klāt uzmundrinājums, ka jāstrādā tālāk. Pieaugušo izglītībā ir jāiegulda lieli resursi, lai būtu attīstība arī nākotnē. „Klausoties Latvijas un Igaunijas kolēģus, ar kuriem diskutējām klātienē, secinājām- ir jādarbojas arvien nopietnāk. Nometnēs cilvēki vairāk atveras, satuvinās, rodas jaunas idejas, aktivitātes un projekti. Tas dod atbalsta, pleca sajūtu,” teica direktore. Viņa piebilda, ka pieaugušo izglītībai pievērsta uzmanība valsts līmenī, tā pieminēta arī politiskajos dokumentos. Pašlaik viena no aktualitātēm ir kvalitātes prasības arī neformālajai izglītībai. „Mēs vienmēr varētu gribēt vairāk, jo mums sāp sirds, ka neformālā izglītība salīdzinājumā ar formālo tomēr paliek otrajā plānā. Prioritāte, priekšroka atsevišķos konkursos tiek dota valsts profesionālās izglītības centriem, pašvaldības izglītības iestādēm. Gribētos lielāku vienlīdzību, lai konkursu izstrādātās vadlīnijas visiem būtu vienādas,” pārdomās dalījās Sarmīte Pilāte. Viņa skaidroja, ka neformālās izglītības ‘bīdītāji’ nav tikai nevalstiskās organizācijas, bet arī komercizglītības centri, kuri sniedz augstas kvalitātes pakalpojumus. Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības direktore uzsvēra, ka arī atpūtas pasākumi Balvos bija izglītojoši, tajos varēja iegūt informāciju un zināšanas. „Cilvēki, kuri vadīja meistarklases, iedvesmoja ar savu enerģiju, gudrību un radošumu, par ko viņiem paldies,” atzinīgus vārdus teica Sarmīte Pilāte.
Latgalieši ir sirsnīgi un atvērti
Evija Kalniņa un Ginta Vendele Renda no Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centra pastāstīja, ka strādā vienā no pirmajiem pieaugušo izglītības centriem, kas dibināts Latvijā. „Esam viens no retajiem centriem, kurš vēl darbojas, jau no 1995. gada. Mēs piedāvājam apgūt tās prasmes, ko vēlas cilvēki- valodas, datorprasmes, grāmatvedību, likumdošanas skaidrojumus. Cilvēkus interesē lekcijas par ezotērisko tēmu, šūšanu un citās jomās,” skaidro Evija. Ginta piebilst, ka šādas nometnes, kur smelt dzīvesprieku un idejas, vajadzētu rīkot ne tikai vienreiz gadā, jo tā spēj atbrīvot skatienu un sniedz citu redzējumu uz lietām. „Tas ir kā tāds grūdiens iet tālāk un darīt. Patika veids, kādā cilvēki pasniedza savas meistarklases- brīvā formā, ar spēju neikdienišķi saliedēt pat nepazīstamus kolēģus. Tas bija lieliski!” uzvēra Ginta. Ar zemgalietes acīm uz Latgali paskatījās Evija: „Mēs atvērtāki kļūstam palēnām, jūs uzreiz! Iebrauc latgalieša sētā, sasveicinies, pasmaidi un saproti- tu šeit esi gaidīts! Tas nāk no sirds, un to jūt uz katra soļa. Un arī to varam mācīties, kā mums pietrūkst.”
Svarīga dzīves sastāvdaļa tūkstošiem cilvēku
Anita Jākobsone sevi jau var saukt par starptautisku eksperti mūžizglītībā un pieaugušo izglītībā, jo astoņus gadus vadījusi starptautiskus, Eiropas Savienības finansētus projektus Tadžikijā, Serbijā, Ukrainā, Moldovā un Baltkrievijā. „Mans laimīgais sākums darbībai šajā jomā sakrita ar Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības dibināšanu 1993. gada 14. decembrī. Tas ir neticami sen! Prieks, ka apvienība šajā laikā vēl pastāv, lai arī izgājusi cauri dažādiem, arī grūtiem brīžiem. Pieaugušo izglītībā tātad darbojos jau 27 gadus,” ar sevi iepazīstina Anita Jākobsone. Viņai var ticēt, kad saka: „1993. gadā pieaugušo izglītība Latvijā bija svešvārds, un cilvēki par to nereti pasmaidīja.” Taču Latvijā šajā periodā pieaugušo izglītība kļuvusi par dzīves sastāvdaļu tūkstošiem cilvēku. Ne tikai bezdarbniekiem, bet arī nodarbinātajiem, kuri papildina zināšanas gan savā arodā, gan uzzina ko vairāk par saviem hobijiem dzīves kvalitātes uzlabošanai. „Šobrīd pieaugušo izglītībai ir nozīmīgs finansējums no Eiropas Savienības un līdzfinansējums no Latvijas valsts budžeta, bet mēs sākām teju no nulles. Kas nav mainījies? Tas, ka mūžizglītība nav kļuvusi par izglītības koncepcijas pamatu,- visa izglītības sistēma joprojām nav pārkārtojusies mūžizglītības dimensijā, sākot ar pirmsskolu un beidzot ar to brīdi, kamēr vien cilvēks elpo. Tas, diemžēl, Latvijā nav noticis, un tas traucē izprast tā segmenta lomu, kas ir pieaugušo izglītība šajā sistēmā. Otra skumjā lieta ir tā, ka izglītības pārvaldes, kas padomju laikos saucās skolu valdes, ir mainījušas tikai nosaukumu. Tās nav kļuvušas par izglītības politikas īstenotājām vietējā pašvaldībā. Izglītības pārvaldēm šobrīd vajadzētu būt sadarbības koordinatoriem par labu iedzīvotājiem visos vecumos.Šāda vienota sistēma netiek vadīta reģionālā līmenī, tas nozīmē, ka visi izglītības resursi netiek pietiekoši labi izmantoti,” pārliecināti stāsta Anita Jākobsone. Viņa uzskata, ka valsts budžetā nav stabilas pozīcijas, kura sauktos – pieaugušo izglītība, un kurā būtu atspoguļota valstiskā stratēģija šajā jautājumā. „Nevalstisko organizāciju un biedrību darbs šajā jomā būtībā ir nenovērtēts. To uzsvēra arī igauņu kolēģi. Mums ir slikti strukturēta fondu apguve. Mazās biedrības nevar konkurēt ar lielajiem ‘spēlētājiem’ dažādos konkursos un projektos. Naudu sadala, naudu apgūst, bet tas nenozīmē, ka ieguvēji ir Latvijas iedzīvotāji visos reģionos vienādi,” pārdomās dalās Anita. Viņa no šīs vasaras nometnes Balvos un apkārtnē guvusi daudz pozitīvu iespaidu. Viņasprāt, reālā Latvija ir daudz citādāka, nekā to pasniedz masu mediji. Gan „Kotiņu” pieredze, arī mazo pakalpojumu sniedzēju darbs liecina- Latvija attīstās ļoti strauji. „Ir iedvesmojoši redzēt, ka cilvēki sāk ar maziem resursiem, iet uz mērķi pakāpeniski. „Piemēram, zemnieku saimniecībā atalgojuma sistēma, motivācijas, bonusu sistēma, domas ar vidi, kur darbinieks strādā , rūpes par ģimenēm, – viss liecina, ka mēs varam būt daudz optimistiskāki par Latvijas attīstību. Taču tas pieaugušo izglītotājiem uzliek sakārtot savu sektoru tā, lai pirmajā vietā būtu kvalitāte, pakalpojumu daudzveidība, elastība to sniegšanā, jo darba devējs nevar gaidīt- viņam vajag jau rītdien, nevis pēc pusgada, kad to vai citu programmu licencēs vai akreditēs. Pieaugušo izglītībā jābūt lielai brīvības pakāpei, lai klientam nepieciešamo pasniegtu īstajā laikā. Vajag atbalstīt līderus! Nevajag likt akcentu uz vājāko posmu,” uzskata Anita Pētersone.
Cilvēku garīgai un fiziskai veselībai
Anita Ostrovska no Aizkraukles reģionālās tautskolas, kura vienlaicīgi vada arī Jaunjelgavas kultūras dzīvi, uzskata, ka šīs trīs dienas devušas daudz.”Neesmu Balvos pirmo reizi, jo ar Marutu Castrovu mūs jau saista kopīgi kultūras aktivitāšu projekti pieaugušo izglītībā daudzu gadu garumā. Vienmēr esmu novērtējusi viņas radošumu, spēju mērķus un spēles laukumu redzēt plašāk. Es vēlējos te būt atkal, jo cerēju sagaidīt ko jaunu. Tas izdevās, un es esmu gandarīta. Var redzēt ka šis cilvēks jums Balvos pieaugušo izglītībā darbojas ar sirdi un dvēseli. Bez degsmes un mīlestības šo darbu nevar paveikt!” saka Anita. Viņa pastāta, ka Aizkraukles pusē cilvēkus interesē informāciju tehnoloģijas, valodas, projektu vadība, jo arī šīm lietām nāk klāt jaunas zināšanas. „Nodarbības notiek kultūras namā, mākslas, mūzikas skolās, muzejā, tās ir dažādas pilnveides programmas, kuras palīdz cilvēku garīgai un fiziskai veselībai,” pastāsta Anita Ostrovska.
Palīdz ar informāciju un zināšanām
Ilze Onzule ir Daugavpils pilsētas izglītības pārvaldes pieaugušo izglītības metodiķe. Viņa gan uzskata, ka precīzāk būtu pieaugušo izglītības koordinators un organizators pašvaldībā. „Pieaugušos izglītība aptver dažādas juridiskās struktūras, sākot no pašnodarbinātajiem, beidzot ar skolām, augstskolām. Man jāstrādā tā, lai pašvaldības iedzīvotāji neapjuktu informācijas jūklī. Ja cilvēks vēlas zināt, kur var iemācīties, piemēram, restaurēt mēbeles, es sameklēju un viņam sniedzu šo informāciju. Ja viņš vēlas apgūt citu profesiju, es palīdzu ar informāciju. Dīvaini, ka vēl ir daudz cilvēku, kuri nepārzina internetu, neprot atrast vajadzīgo informāciju. Daugavpilī esmu apzinājusi pieaugušo izglītotājus. Ir apzināti cilvēki, kas māca pīt, šūt, māca veidot keramikas vai veikt citus darbus. Tā kā man patīk organizatoriskie procesi, jo arī es organizēju seminārus, novērtēju Marutas paveikto Baltijas vasaras skolas norisē. Trīs dienas šeit ir jaunu zināšanu papildināšana,” uzskata Ilze Onzule.